Bīstamākais ir stingumkrampji

D. Omeļčenko atgādina, ka traumas ir galvenā dārza darbu izraisītā veselības problēma: “Jāatceras, ka jebkurš mazākais iegriezums saskarē ar zemi var izraisīt stingumkrampjus, nāvējošu infekciju. Vakcīnas iedarbība pret stingumkrampjiem ilgst aptuveni 10 gadus, pēc tam

jebkura brūces saskare ar augsni, rūsu, var kļūst letāla.

Baktērija Clostridium tetani izdala nervu sistēmai bīstamu toksīnu, tādēļ jebkuram, kurš strādā dārzā, sētā, uz lauka, es ieteiktu profilaktiski vakcinēties pret stingumkrampjiem. To var izdarīt jebkurā VCA klīnikā. 

Ja jums ir griezta vai durta brūce, ko radījusi sarūsējuša nagla, stieple, saplīsis stikls, kāds cits netīrs priekšmets, un nav vakcīnas aizsardzības pret stingumkrampjiem, iespējami ātrāk jāapmeklē ārsts, lai novērtētu risku un, ja nepieciešams, saņemtu profilaktisko vakcīnu.”

Traumas var gadīties katram

Durtu, grieztu brūču, sasitumu un citu ādas traumu gadījumā vispirms jāaptur asiņošana, komentē ārsts – ja tā ir stipra un nemazinās, jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Darbību secība, sniedzot pirmo palīdzību pašam, pēc traumatologa ieteikuma ir šāda: vispirms ātri noskalot brūci ar tīru tekošu ūdeni, pēc tam apstrādāt to ar antiseptisku līdzekli.

“Iesakām izmantot šķīdumu, kas satur jodētu povidonu – plaša spektra pretmikrobu līdzekli, kas palīdz novērst infekciju un veicina nelielu ādas bojājumu dzīšanu vai mūsdienīgo antiseptisko līdzekli hlorheksidīnu kā efektīvāku un vienlaikus ādai saudzīgāku (tam noteikti jābūt jūsu aptieciņā!). Var izmantot betaīnu saturošu šķīdumu, ko iespējams iegādāties aptiekā bez receptes. Pēc tam uzlieciet sterilu pārsēju vai plāksteri,” iesaka ārsts.

Farmaceite norāda, ka aptiekā ir plaša plāksteru izvēle: ir pieejami dažāda izmēra komplekti, tostarp sloksnes (uzlīmējami stingri perpendikulāri brūcei, savelkot kopā tās malas), kā arī šķidrie, aerosola plāksteri (kā līme), kas noder, ja āda ir bojāta apstrādei grūti sasniedzamā vietā.

“Sasitumu gadījumā var lietot heparīnu saturošus līdzekļus – gelu, kas mazina pietūkumu, palēnina iekaisumu, uzlabo mikrocirkulāciju un veicina hematomu (sasitumu) uzsūkšanos. Tomēr šādus gelus nedrīkst lietot, ja ir atvērta brūce, piemēram, asiņojošs ceļgals. Var lietot kādu no geliem, ko dēvē par traumu līdzekļiem, un kas satur heparīnu, dimetilsulfoksīdu, escīnu, dietilamīna salicilātu.

Ja parādās apsārtums, sāpes, pietūkums, strutas vai citas infekcijas pazīmes, konsultējieties ar ārstu,”

skaidro Jeļena Bebre.

Jebkādu traumu (sasitumu, izmežģījumu, sastiepumu) gadījumā ievainotā ķermeņa daļa ir jāimobilizē, ja iespējams, jāpaceļ.

Atvēsināšanai vislabāk der aptiekās nopērkamie aerosoli un geli, bet, ja tādu nav, noder arī, piemēram, saldētu dārzeņu maisiņi. “Iesaku pa rokai turēt speciālu dzesēšanas kompresi, ja nu kas gadās; saspiežot tā kļūst ledusauksta!” iesaka farmaceite.

Aukstā komprese uz savainotās vietas jātur 20 minūtes.

Pēc tam var lietot atvēsinošu gelu vai tādu, kas satur atvēsinošas vielas, piemēram, mentolu. To ik pēc sešām stundām var lietot trīs dienas.

Ja sāpes ir izteiktas, var lietot pretsāpju līdzekļus ar ibuprofēnu, paracetamolu vai deksketoprofēnu. Tos parasti lieto pēc ēšanas un tikai gadījumos, ja nav kuņģa darbības traucējumu vai individuālas nepanesības.

Zāles jālieto atbilstoši lietošanas instrukcijai un ne ilgāk par trim dienām – ja sāpes nepāriet, ieteicams konsultēties ar farmaceitu vai ārstu.

“Ja ir izmežģījums, pēc aukstas kompreses uzlikšanas traumētā vieta jānostiprina ar elastīgo saiti,” skaidro ārsts un piebilst, ka nevajag pārāk cieši aptīt ekstremitāti, jo tā var lieki saspiest asinsvadus un izraisīt pietūkumu.

Slēgti apavi un saudzīga attieksme

“Dārza darbos steigas vai neuzmanības dēļ cilvēki bieži vien savaino kāju īkšķus, uzkāpj uz asām lāpstām, paklūp aiz priekšmetiem,” pieredzē dalās D. Omeļčenko.

“Ja ir mazā pirkstiņa vai lielā pirksta lūzums vai plīsums, obligāti nepieciešama imobilizācija un ārstēšana. Ja nākamajā rītā traumētais pirksts joprojām sāp un iekrāsojas asinsizplūdums ar zilganu nokrāsu, dodieties pie ārsta.

Negaidiet, ka pāries, jo tādējādi riskējat, ka pēc tam klibosiet. Neviena raža nav tā vērta,”

ir pārliecināts ārsts.

Daudzas traumas var novērst, ievērojot elementārus drošības pasākumus.

“Vienmēr saku: ja esat nolēmuši kaut ko rakt vai stādīt, neaizmirstiet uzvilkt darba cimdus, jo tie pasargā no nobrāzumiem un tulznām,” skaidro traumatologs.

“Dažkārt, lai izvairītos no skabargām, piemēram, krūmu apgriešanā un citos darbos, nepieciešami īpaši izturīgi cimdi. Savukārt, strādājot ar griešanas tehniku, cimdus kategoriski neiesaku vilkt, jo noteiktu apstākļu sakritības dēļ cimdu var ieraut mehānismā, un situācija var izvērsties ļoti nelabvēlīgi…”

Dakteru pieredze liecina, ka

daudzi dārza un saimniecības darbos aizraujas un strādā pārāk ilgi: ir sakumpuši no rīta līdz vakaram, pļaujot vai rokot…

Rezultātā rodas iekaisums un asas sāpes, kuru dēļ grūti pat iztaisnoties.

Lai izvairītos no muguras, kāju un roku sāpēm, pirmais solis ir rūpīgi savu slodzi sadalīt!

Ja mugurai ir bijusi pārāk liela slodze, farmaceite atgādina, ka lokāli lietojams pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis var sniegt atvieglojumu.

Ja izmantotais gels vai ziede satur aktīvo vielu diklofenaka nātriju, pēc tās uzklāšanas uz muguras lejasdaļas vai kakla, no saules ir jāizvairās, jo var rasties ādas apdegums.