Pēc tumšajiem ziemas mēnešiem prieku sagādā katra diena, kad spīd saule. Vasara vairs nav aiz kalniem, un saulē uzturēsimies aizvien biežāk un ilgāk, taču zinām arī to, ka intensīva sauļošanās nebūt neatstāj labvēlīgu ietekmi uz ādu. Kosmētiķu Marikas Jākobsones un Loritas Palapas ieteikumi ir šādi!

Iedegums – šūnu bojājums

Mediķu un pētnieku ieteikumi skan aizvien uzstājīgāk un brīdinošāk: vieglprātīga, ilgstoša, pārmērīga sauļošanās par labu nenāk! Ādā var rasties tik nelabvēlīgas izmaiņas, ka galu galā ārsts konstatēs ādas ļaundabīgo veidojumu. Staru ietekmē ādā pastiprināti rodas pigments melanīns jeb tas, ko saucam par iedeguma brūnumu. Patiesībā melanīna uzdevums ir aizsargāt šūnu DNS no saules nelabvēlīgās ietekmes. Turklāt pētījumi liecina, ka lielās zvaigznes staru ietekmē iegūtais iedegums jeb ādas šūnu bojājums līdz ar ziemas atnākšanu vis nepazūd, bet, gadiem ejot, uzkrājas. M. Jākobsone: “Kad apmeklēju dažādus seminārus, mācības, lektori regulāri atgādina par saules staru nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka sejas ādu un visu ķermeni kopumā. Pārsauļotā ādā sabrūk kalogēna elastības režģis, un āda kļūst sausa. Strauji sāk veidoties krunkas un krunciņas.” L. Palapa piemetina: “Gadiem ejot, āda jau tā zaudē tvirtumu, elastību un par to regulāri jārūpējas. To ievērojušas daudzas sievietes labākajos gados, ka, tikko pavasaros sāk intensīvāk spīdēt saule, tā uz sejas, rokām, citās atsegtās ķermeņa vietās tumšāki kļūst pigmentācijas plankumi, kas reti kad izskatās labi. Vissliktākā kombinācija, kas izskatam un ādas stāvoklim dod neatgriezenisku triecienu, ir regulāra smēķēšana un pārsauļošanās.”

Abas kosmētiķes pārliecinoši atgādina, ka ādas aizsarglīdzekļu lietošanai it īpaši vasarā jākļūst par ikdienas ieradumu. Nu jau tiek ražoti tādi krēmi, losjoni utt., kas ne tikai pasargā no apdegumiem, bet arī palīdz ādai pielāgoties ultravioletajam (UV) starojumam. Saules aizsargkrēmos izmanto divu veidu aizsargfiltrus. Pirmie ir minerālu neorganiskie filtri, kuru daļiņas atstaro UV starus no ādas virsmas. Otrie ir organiskie ķīmiskie filtri, kas iesūcas ādā un absorbē UV starus. Jaunākās paaudzes krēmos apvieno abus. Āda nosauļojas, bet iedegums veidojas lēni un noturīgi. M. Jākobsone piebilst, ka vasarā sejai ir vērts izvēlēties speciālos mitrinošos un vienlaikus aizsargājošos krēmus ar SPF 50, un tie nopērkami aptiekās. Praktiski visi aptiekās nopērkamie līdzekļi ir drošāki, jo ražoti kā hipoalerģiski līdzekļi un dermatoloģiski testēti. Piebilde – tie nebūs no lētajiem, jo sastāvā atrodamas ne tikai aizsargājošās un mitrinošās formulas, bet arī antioksidanti, pretgrumbu un vitamīnu kompleksi. Savukārt lielās tūbiņas, losjoni, eļļas ar SPF skaitļiem 15, 30 vai 50 ir paredzēti visa ķermeņa ādas kopšanai, ne sejai. Kaut gan pa retam, kad paredzēta ilgāka uzturēšanās saulē, tos var uzklāt arī uz sejas.

Modē – aristokrātisks bālums

Domājot par skaistumu un veselību, kā moderna tendence tiek izcelta gaiša, nepārsauļota āda. Pētījumi liecina, ka sievietēm pēc 30 gadu sasniegšanas sāk mainīties ādas reakcija uz saules radīto starojumu, tādēļ labāk sevi pasargāt, nevis staigāt pārsauļotai. Protams, vēl jāņem vērā tādi aspekti kā iedzimtība un ādas tips (gaišāka, tumšāka āda). Taču kosmētiķes novērojušas, ka sieviešu gaumes ir bezgala dažādas un netrūkst tādu, kuras pilnīgi pārliecinātas, ka brūna, nosauļota āda kalpo par labāko garantu veselībai. Dažām sauļošanās kļuvusi par atkarību, jo negribas pieļaut, ka kāda cita izskatās brūnāka. Pārspēt kādu citu, svešo, uz savas veselības rēķina nav gudri. Sargā sevi, lieto aizsargkrēmus, uzturies saulē, bet nepieļauj situāciju, ka staru ietekmē āda kļūst sārta un apdeg. Pārmērīgi sauļojoties tiek sabojāta ādas dabiskā aizsargsistēma.

PADOMI

Kā pareizi sauļoties?

• Izvēlies piemērotu aizsargkrēmu. 15, 20, 25 SPF nodrošina tikai vidēju aizsardzību pret saules stariem. 30 un 50 – augstu. 50+ dos ļoti augstu aizsardzības līmeni.
• SPF (angļu valodā – “Sun Protective Factor”) ir saules aizsardzības efektivitātes mērvienība, kas norāda uz aizsardzības pakāpi pret saules apdegumiem.
• SPF filtru aizsardzība darbojas tikai līdz 2 stundām. Pēc šī laika aizsargkrēms jāuzklāj atkārtoti. Tāpat jārīkojas arī pēc peldes.
• Pie sauļošanās āda pamazām jāpieradina. Pirmajās dienās saulē uzturies, sākot no 15 minūtēm, tad laiku pamazām pagarini.
• Visaktīvāk nelabvēlīgais starojums iedarbojas laikā no pulksten 11 līdz 15. Šajā laikā neuzturies tiešos saules staros.
• Vasarā nēsā vieglu platmali, lai sargātu sejas ādu, un kvalitatīvas saulesbrilles. Dodoties saulē, nelieto smaržas un citus smaržvielas saturošus kosmētiskos līdzekļus.
• Vasarā āda jāsargā arī mākoņainā laikā. Dzer pietiekami daudz ūdens.
• Ja sanācis iedzīvoties saules apdegumā, tad jārīkojas ātri: uz 15 minūtēm var ieiet vēsā dušā vai vannā un tad uz ādas var uzklāt B5 vitamīnu vai dekspantenolu saturošus vieglus līdzekļus – putas vai emulsiju (Panthenol aerosolu, Bepanthen krēmu). Nākamajās dienās ieteicams lietot dekspantenolu saturošus krēmus. Ja saulē stipri apdegusi lielākā daļa ķermeņa, labāk meklēt mediķu palīdzību.
• Nekādā gadījumā nedrīkst lietot: tinktūras, kas satur spirtu, jo spirts papildus kairinās jau tā apdegušo ādu; treknu krējumu, eļļu, sviestu un arī treknu krēmu neliek uz saulē sakairinātas ādas, jo šie taukiem bagātie produkti aizsprosto ādas poras un neļauj tai pašatvēsināties; medus preparātus, kas var izraisīt alerģiju; ledus gabaliņus, jo tā papildus var iegūt apsaldējumu.

Avots: www.arsts.lv