Valsts minimums un brīva izvēle

J. Rudzīte atzīst, ka vakcīnas ir liels zinātnes sasniegums un ieguvums sabiedrībai, tomēr tāpat kā jebkuram medikamentam, arī vakcīnām ir savs efektivitātes procents, kā arī blakusparādības.

“Vakcinācijas kalendārs nav mainīts arī pandēmijas laikā, tāpēc mediķiem jāsaplāno arī šo cilvēku ierašanās uz poti,” viņa saka.

Aktuālas ir visas vakcīnas, kas paredzētas bērnu un pieaugušo potēšanas kalendārā, vēl kādam jāsaņem arī ceļošanai nepieciešamās potes.

“Valsts apmaksā visas potes, kas iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā, pieaugušajiem tiek apmaksātas vakcīnas pret difteriju un stingumkrampjiem. Par potēm pret ērču encefalītu un gripu pacienti maksā paši, bet ir vairāki izņēmumi, piemēram, ja cilvēks ir kādā no riska grupām vai dzīvo teritorijā, kur ir liela ērču izplatība. Pieaugušajiem ir iespēja saņemt vakcīnu arī pret daudzām citām slimībām, piemēram, pneimokoku, dzemdes kakla vēzi, B un A hepatītu,” daktere paskaidro.

Viņa gan uzsver, ka termins “obligātas potes” ir aizspriedums, kas palicis mantojumā no padomju laikiem. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur nekas nav obligāts.

“Tātad neviena pote nav obligāta, no jebkuras vakcīnas var atteikties, parakstot informētās piekrišanas veidlapu.

Vakcinācija ir sava veida privilēģija, bet tas ir tikai katra paša ziņā, pret kuru slimību viņš vēlas iegūt šo specifisko imunitāti. Jāsaprot, ka valsts nevar mums visas potes nodrošināt bez maksas, tomēr tas īsti nenozīmē, ka tās nav aktuālas,” mediķe norāda.

“Noķert” sezonu

Svarīgi ir sapotēties, pirms sākusies gripas sezona, jo tad paredzamais ieguvums no vakcīnas būs lielāks.

“Loģiskāk to ir darīt, tikko aptiekas sāk piedāvāt jaunās sezonas vakcīnas. Tas parasti ir septembrī, oktobrī, jo drīz pēc tam sākas gripas sezona,” J. Rudzīte saka.

Parasti nepieciešama viena pretgripas pote, taču arī tās mēdz atšķirties. “Ir bijušas petgripas potes bērniem, kad pilnai imunitātei vajadzēja saņemt divas devas.”

J. Rudzīte iesaka pret gripu potēties arī tad, ja tiek plānota grūtniecība: “Grūtniecības laikā pieaug mātes un dažkārt arī ārsta šaubas par šīs vakcīnas nepieciešamību, kas gan, jāsaka, pārsvarā ir nepamatotas,” apgalvo daktere.

Stāstot par potēšanos pret ērču encefalītu, daktere atgādina, ka imunitātes nostiprināšanai nepieciešamas trīs devas, bet pietiekami laba imunitāte veidojoties jau pēc pirmajām divām potēm.

“Vislabāk pret ērču encefalītu potēties neilgi pirms ērču aktīvās sezonas. Pēc tam ik pēc pieciem gadiem nepieciešama revakcinācija, par ko pacientam jāatceras pašam, jo nav izveidota vienota sistēma, kurā ārsts varētu redzēt pacienta nākamās vakcinēšanās termiņu.

Pagaidām visas pacientu kartītes ar pieejamo informāciju glabājas skapī, bet mūsdienu tehnoloģijas un kovidlaikā notiekošais straujais e-veselības progress liek cerēt, ka šāda sistēma kaut kad būs,” viņa pastāsta.

Lielais nezināmais

Ģimenes ārste atzīst, ka vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu ir viena no tām potēm, kas ieviesta bērnu vakcinācijas kalendārā salīdzinoši nesen, līdz ar to rada bailes un daudz jautājumu.

“Lai kā es censtos izglītot vecākus par šo slimību, vienīgais, kas pārliecina, ir atbilde uz jautājumu, vai es vakcinētu savus bērnus? Tad es atbildu, jā, es vakcinētu, un arī pati esmu saņēmusi vakcīnu.

Uzskatu to par milzu sasniegumu medicīnā – līdz šim varējām vakcinēties tikai pret infekcijām, bet, lūk, tagad arī pret vēzi.

Šis vēža paveids ir īpaši bīstams, jo ar to var saslimt gados jaunas sievietes. Ar pārējiem vēža veidiem tomēr vairāk slimo pēc 50 gadiem,” J. Rudzīte norāda.

Taču dakterenoteikti neiesaka vakcīnu tiem, kas uztraucas par šo poti, kas nejūtas pietiekami zinoši un to neuztver saskaņā ar sevi.

“Jebkuras blakus parādības tomēr saistās ar cilvēka spēju pieņemt poti. To nebūs, ja cilvēks vakcīnu uzskatīs par vērtīgu un noderīgu gan sev, gan sabiedrībai. Šie procesi ir aprakstīti psihosomatiskās grāmatās. Kontrindikācijas vakcīnām ir tikai tad, ja cilvēkam ir alerģija pret kādu vielu, kas ir potes sastāvā.”

Kā ar kovidu?

Šobrīd aktuālās vakcīnas pret Covid-19 daktere iesaka visiem, ja vien medicīnas speciālists nav noteicis pretējo.

“Neredzu citu veidu, kā šī pandēmija varētu beigties un mēs varētu atgriezties normālā dzīvē un atjaunot valsts ekonomiku. Tomēr nevienam to neuzspiežu,” viņa pauž savu attieksmi.

Ja cilvēks ir inficējies ar Covid-19, tad jau divas nedēļas pēc izslimošanas drīkst vakcinēties, taču pirms potes ir nepieciešama ārsta apskate, jo katrs pacients ir individuāls.

Lai veiksmīgāk atgūtos pēc izslimošanas ar Covid-19 un varētu pēc iespējas ātrāk vakcinēties, daktere iesaka stiprināt organismu.

“Profilakse ir veselīgs dzīvesveids. Ieviesiet ieradumu dienā noiet vismaz 7–10 tūkstošus soļu, veiciet 10 pietupienus, 10 piepumpēšanās un 10 vēdera presītes.

Lai tas kļūst par ieradumu gan jūsu miesai, gan pašapziņai. Protams, svaigs gaiss un hormoni, kas izdalās gan aerobo, gan spēka vingrinājumu laikā, pozitīvi ietekmē mūsu imunitāti,” daktere sniedz padomu.

Svarīgs imunitātei nenoliedzami ir kvalitatīvs miegs. J. Rudzīte atgādina arī par ēšanas paradumiem un režīmu: “Ja jūtat, ka organisms nav spēcīgs, lietojiet papildus C vitamīnu. 1000 mg izšķīdiniet glāzē ūdens, un dienā, kad nejūtaties labi, varat izdzert pat trīs tādas devas. Ļoti būtisks ir D vitamīns. Ja zivis uzturā nelietojat, tad būs nepieciešama omega-3 vai zivju eļļa.”

UZZIŅAI

Potēšanās kalendārs

• Vairumu svarīgāko pošu mazuļi saņem līdz savai pirmajai dzimšanas dienai.
• 7 gadu vecumā jāpotē kombinētā vakcīna pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu un poliomielītu un kombinētā vakcīna pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.
• 12 gadu vecumā meitenes vakcinē pret cilvēka papilomas vīrusu un masaliņām.
• 14 gadu vecumā jāsaņem kombinētā vakcīna pret difteriju, stinguma krampjiem, poliomielītu un vakcīna pret B hepatītu.
• Ik pēc 10 gadiem vajadzīga vakcīna pret difteriju un stinguma krampjiem.

Avots: vakcinejies.lv