Jāsēj agri

Lai nonāktu pie ēdājiem, audzētāji redīsus sēj agri pavasarī, jo tie ir aukstumizturīgi augi. Sēkliņas sāk dīgt jau 3–4 grādu temperatūrā, bet, kad tie izauguši, jānovāc piecu, septiņu dienu laikā, jo citādi saknes izkurtē vai aiziet ziedos.

Patiesībā redīsu audzēšana nebūt nav tik vienkārša, kā nezinātājiem šķiet, jo tie ir ļoti mitrumprasīgi. Pat īslaicīgs sausums ietekmē ne vien sakņu kvalitāti, bet arī veicina ziednešu veidošanos.

Ja redīsam 4–5 dienas nepietiek mitruma, to audi pārkoksnējas. Kaut arī pēc tam tiek nodrošināts optimāls mitrums, normālas saknes vairs nevar izaudzēt. Saprotams, kāpēc raža dažkārt nepadodas tiem, kas savu dārziņu apciemo tikai reizi nedēļā.

Profesionāli redīsu audzētāji šos gardos dārzeņus laista pat divas reizes dienā.

Salīdzinoši mazās, apaļās saknītes ir labs līdzeklis veselības stiprināšanai un organisma uzmundrināšanai. Tās satur kāliju, pektīnvielas, C vitamīnu, antioksidantus, kā arī daudz kokšķiedru jeb nesagremojamo šķiedrvielu. Jo redīss vecāks, jo tajā vairāk nesagremojamo šķiedrvielu.

Lai gan redīsi mēdz būt dažāda lieluma un dažādās nokrāsās, pēc uzturvērtības tie savstarpēji būtiski neatšķiras. Par garšīgākajiem no visiem redīsiem ēdāji atzinuši sārti sarkanos redīsus ar baltu galu. Kaut gan – gaumes ir dažādas! Arī baltie redīsi ir ļoti sulīgi un ar diezgan maigu garšu.

Var spiest un dzert redīsu sulu, bet tā ir asa, tāpēc labāk tai pievienot burkānu vai citu dārzeņu sulu. Redīsus droši var baudīt gan vienus pašus, gan kopā ar citiem pavasara zaļumiem.

Tajos ļoti maz kaloriju, kas patīk tievētājiem.

Pēc sava sastāva vērtīgas un uzturā iekļaujamas ir arī jaunās un svaigās redīsu lapas, ko pievieno salātiem, piemēram, sagriežot un samaisot ar pašām redīsa saknēm, tomātiem, gurķiem, garšvielām, olīveļļu.

Redīsu lapas satur vērtīgo hlorofilu, C vitamīnu un citas tās pašas labās lietas, ko redīsa sakne vēl lielākā koncentrācijā.

Vieglām vakariņām

Stāsta liepājniece Sintija Brauna: ”Tikko pavasaros pārdošanā parādās pirmie redīsu saišķīši, vismaz divas reizes nedēļā sev pagatavoju vienkāršas mazkaloriju vakariņas.

Nomazgāju, sagriežu redīsus un tos sajaucu ar mazo iepakojumu graudainā biezpiena. Pieberu citronpiparus, samaisu un ēdu ar rupjo mazi. Ļoti sātīgi!

Ja kalorijas tiek skaitītas ļoti strikti, tad iesaku ņemt nevis graudaino biezpienu, kam klāt saldais krējums, bet gan liesu biezpienu, kurā iemaisa kefīru vai paniņas. Ja vēl pieber sagrieztus lociņus vai dilles – pavisam eleganti!”

RECEPTES

Redīsu salāti ar svaigu gurķi

Vajadzēs: redīsus, 1 gurķi, mazos tomātiņus, 60 g lapu salātu, 50 g siera, 2–3 ēd.k. skāba krējuma, lociņus, dilles, sāli.

Svaigu gurķi nomazgā, sagriež šķēlēs vai kubiņos. Sasmalcina lociņus, dilles, salātus. Sarīvē sieru, sagriež tomātus. Visas sastāvdaļas bļodā sajauc, pievieno sāli, skābo krējumu, samaisa.

Ar olām

Vajadzēs: redīsus, 4 novārītas olas, lociņus, dilles, 4 ēd.k. bezpiedevu jogurta, sāli, piparus.

Olas noloba, sagriež kubiņos. Redīsus nomazgā, sagriež plānās šķēlēs. Smalki sasmalcina dilles un lokus. Bļodā sajauc visas sastāvdaļas ar jogurtu, pieber sāli un piparus.

Ar kartupeļiem

Vajadzēs: redīsus, 500 g kartupeļu, 2 gurķus, 60 g lapu salātu, lociņus.
Mērcei: 4–5 ēd.k. olīveļļas, 1 ēd.k. medus, 1 ēd.k. citronu sulas, sāli un piparus.

Novārītus kartupeļus sagriež kubiņos. Gurķus un redīsus sagriež pusripiņās. Mērcei blenderī samaisa eļļu, medu, citronu sulu un piparus. Smalki sagriež lociņus un salātus. Liek visu uz šķīvja un aplej ar mērci.

Ar vistu

Vajadzēs: 400 g vistas filejas, 300 g gurķu, 2 ķiploka daiviņas, 1 ābolu, dilles un pētersīļus, 1 ēd.k. sojas mērci, cukuru un sāli pēc garšas, eļļu cepšanai.
Mērcei: 70 g dabīgā jogurta, 1 ēd.k. klasisko sinepju, 1 ēd.k. olīveļļas, 1 tējk. citronu sulas, 1 ķiploka daiviņu, sāli, piparus pēc garšas.

Fileju sagriež mazos gabaliņos. Karstā eļļā apcep vistu, līdz tā ir brūna. Ielej pannā sojas mērci un, nepārtraukti maisot, apcep vistu vēl 2–3 minūtes. Pārliek vistas fileju no pannas uz šķīvja un atdzesē. Izspiež ķiplokus, nomizo ābolu, gurķus un redīsus sagriež ripiņās. Smalki sagriež dilles un pētersīļus.

Sagatavo mērci: sajauc visas šķidrās sastāvdaļas, ķiplokus un sinepes.

Sajauc salātu sastāvdaļas: vistu, redīsus, gurķus, ķiplokus, garšaugus.

Aplej ar mērci. Pievieno cukuru un sāli, uz 15–20 minūtēm liek ledusskapī, lai savelkas garšas.

Ar sieru

Vajadzēs: 6 redīsus, 1 vidēju burkānu, 50–60 g siera, izlobītus, sasmalcinātus valriekstus, olīveļļu vai majonēzi.

Redīsus, notīrītu burkānu un sieru sarīvē rupjās skaidiņās, pieber sasmalcinātus valriekstus, sajauc ar olīveļļu vai majonēzi.

Ar desu

Vajadzēs: redīsus, viegli kūpinātu desu, sieru, majonēzi, zaļumus.

Redīsus rupji sarīvē, pieliek rīvētu sieru un mazos gabaliņos sagrieztu desu, pieber sakapātus zaļumus, sāli, piparus, sajauc ar majonēzi.

Uzziņai

Redīsus audzēja un ēda jau Senajā Ēģiptē un Grieķijā. Pirms mūsu ēras Ķīnā un Japānā plaši audzēja tā sauktos Āzijas tipa redīsus – diakonus un tiem līdzīgos.

Eiropas tipa redīsi ir daudz jaunāki, pazīstami kopš 10. gadsimta, bet Latvijā redīsus sāka audzēt tikai 18. gadsimtā.

Apaļās saknes satur bioloģiski aktīvas vielas glikozinolātus, kas tiem piešķir sīvo aromātu, viegli rūgteno garšu un spēju aizkavēt vēža šūnu veidošanos.

100 grami redīsu satur 40% no cilvēkam vajadzīgās C vitamīna dienas devas. Sastāvā daudz kālija, kas kombinācijā ar C vitamīnu spēj pasargāt no sirds un asinsvadu slimībām.

Tajos ir daudz šķiedrvielu, pektīnvielu, satur arī PP, B grupas vitamīnus, karotīnu u.c. No organisma palīdz izvadīt holesterīnu un veicina gremošanu.

Redīsu mizā esošajam sarkanās krāsas pigmentam antocianīnam piemīt pretiekaisuma, pretvēža, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas aizsargājošas īpašības.

100 gramu redīsu satur tikai 19 kalorijas.