“Sensācija! Lietuviešu zinātnieki atklājuši zāles latviešiem, kuri domā, ka aukstā zupa ir labāka par šaltibarščiai (tradicionāla lietuviešu aukstā zupa – red.),” – vietnē “x” joko kāds lietuvietis.

Latvieši atbildi parādā nav palikuši, viens no “x” lietotājiem ierakstījis: “Sveicam lietuviešu brāļus Uguns zirga gadā!” – un klāt pievienojis attēlu ar Lietuvas karti, kurā apvilkta zirga galvas kontūra.

Šaltibarščiai jeb

aukstās zupas lietuviešu versija pirmoreiz minēta 18. gadsimtā.

Tā cēlusies no Lietuvas Lielkņazistes un tradicionāli tiek gatavota, sajaucot sarkanās bietes, gurķus, dilles un kefīru. To pasniedz ar vārītu kartupeļu piedevu. 

Savas aukstās zupas godināšanai lietuvieši pievērsušies ļoti nopietni. Lietuvas pasts pat izdevis tai veltītu piemiņas pastmarku.

Tikmēr jau vairākus gadus pavasara izskaņā Viļņā rīko Rozā zupas festivālu, un šogad tas notiks jau trīs dienas – no 29. līdz 31. maijam.

Šis pasākums notiek par godu šaltibarščiai, kas ieņem 2. vietu “Taste Atlas” pasaules labāko auksto zupu sarakstā.

Festivāls strauji ceļ savu popularitāti, un

pērn tas piesaistījis gandrīz 100 000 apmeklētāju, to skaitā tūristus no Latvijas.

Pasākuma galvenais notikums ir Rozā zupas parāde, kurā apmeklētāji varēs redzēt dejotājus, maršējošus orķestrus un viesmīļus, kas ar rozā zupas bļodām skrien pa ielām.

Rīkotāji iesaka ņemt līdzi rozā apģērbu, jo tiks pasniegta balva par labāko šaltibarščiai tematikas tērpu.

Vienā no galvenajām zonām apmeklētājus gaida 50 metrus garš rozā ūdens slidkalniņš, savukārt viens no festivāla partneriem organizē arī 10,5 kilometrus garu pastaigu pa Viļņas ielām.

“Abu zupu pieaugošā popularitāte ir izraisījusi nevainīgu sacensību par to, kura no tām ir labāka, īpaši sociālajos medijos, – mēs esam redzējuši pat repa dueļus par šo tēmu.

Taču šīs rotaļīgās sacensības pamatā ir kopīga kulinārijas tradīcija, ar ko abām valstīm vajadzētu lepoties.

Un šis festivāls ir iespēja svinēt šo tradīciju. Latvijas viesi var iepazīt to jautro, neparasto veidu, kā Viļņa svin savu iecienītāko kulinārijas izgudrojumu, un nogaršot to gan tradicionālajā veidā, gan ar jaunām, mūsdienīgām versijām,” saka Viļņas tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības aģentūras “Go Vilnius” komunikācijas vadītāja Egle Girdzijauskaite.

Liepājas lietuviešu kultūras biedrības “Rūta” vadītājas Inetas Timmas ģimene arī ir aukstās zupas cienītāja. “Taču, kad ciemos atbrauc franči, tad viņi šo izstrādājumu nesaprot,” saka liepājniece.

Jautāta, kā pati šo zupu gatavo – latviešu vai lietuviešu gaumē, viņa atbild, ka dažādi, proti, gan ar kefīru, gan ūdeni, ar un bez kartupeļiem.

“Šajā ziņā starp tautu kultūrām jau sanācis riktīgs rasols, un katrā ģimenē jau izveidojusies sava aukstās zupas gaume.”

Ineta pēc tautības ir latviete, bet viņas mamma ir lietuviete. Par latviešu un lietuviešu strīdu viņa pasmejas.

“Tas ir tāpat kā ar modi – kas nu kuram patīk. Es par to neņemos spriest. Cik saimnieču, tik variantu,” diplomātiski atbild lietuviešu kultūras biedrības vadītāja.

Viļņā Rozā zupas festivālu liepājniece pagaidām nav apmeklējusi, taču spriež, ka līdzīgu pasākumu kādreiz varētu sarīkot Liepājas lietuviešu kultūras biedrībā.

Receptes

Auksta skābeņu zupa

Vajadzēs 3 saujas skābeņu, 3 ēdamkarotes smalki sakapātu diļļu, 1 glāzi skāba krējuma, 2 cieti novārītas olas, 2 litri ūdens.

Skābenes labi nomazgā, sakapā un izvāra vieglā sāls ūdenī. Izvārītai zupai pievieno sakapātās dilles, krējumu un labi atdzesē.

Atdzisušai zupai pievieno sakapātas olas un ripiņās sagrieztu svaigu gurķi.

Avots: Izdevums “Zemkopis” (1938. gads)

Skābu gurķu-sēņu zupa

Pagatavošanai jāsarūpē 500 gr rudzu maizes, 2,5 litri ūdens, 200 g teļa vai liellopu cepeša, 2 olas, 2 skābi gurķi, 1 glāze skāba krējuma, 30 g žāvētu sēņu, 2 karotes sakapātu lociņu, sāls pēc garšas.

Lai zupai būtu patīkama krāsa, rudzu maizi ieliek cepeškrāsnī, sabrūnina, pārlej ar karstu ūdeni un ļauj apmēram pusstundu stāvēt, kamēr ūdens pieņem brūnu nokrāsu.

Atdzisušo maizes ūdeni nokāš un pievieno sasmalcinātas piedevas: mazos gabaliņos sagrieztu cepeti, novārītas sēnes, cieti novārītas sakapātas olas un skābo gurķu gabaliņus. Pēdējo zupai pievieno skābo krējumu un sakapātus lociņus.

Ja krējums nepiedod zupai patīkamu skābumu, tad pievieno citrona sulu pēc garšas.

Sakņu un dārzeņu zupa

Produkti: 2,5 litri ūdens, 200 g spinātu, 2 ēdamkarotes (bez kaudzes) kviešu miltu, 200 g kartupeļu, 200 g biešu, 10 redīsu, 2 svaigi gurķi, 3 karotes tomātu biezeņa, 100 g skāba krējuma, 5 cīsiņi, sāls, dilles un lociņi pēc garšas.

Bietes un kartupeļus notīra un ar sakņu nazi sagriež glītos, garenos gabaliņos.

Pirmās liek vārīties bietes. Kad bietes gandrīz jau mīkstas, pievieno kartupeļus un beidzot labi nomazgātas, sasmalcinātas spinātu lapas.

Kad visi produkti izvārīti ēšanas gatavībā, zupu uztumē, pievieno tomātu biezeni un atdzesē.

Atdzesētai zupai piejauc ripiņās sagrieztus, viegli apsālītus redīsus, gurķīšus un novārītus, slīpās ripiņās sagrieztus cīsiņus. Beidzot pievieno sāli un sakapātus zaļumus.

Avots: “Mūsu Mājas Viesis” (1938. gads)

Interesanti

Tautas atziņas par auksto zupu

• Latvietim mīļākais ēdiens ir otrs latvietis un tikai tad aukstā zupa.
• Aukstā zupa ir legālā vasaras sezonas narkotika.
• Jāņos jāēd aukstā zupa! Uz alus bāzes! Galvenais receptē ir tas, ka tajā zupā nedrīkst būt zaļumi, gurķi, tomāti, desa, olas, gaļa, bietes, piena produkti, garšvielas. Ja zupa liekas pliekana, tai var pievienot kādu šļuku brandava. Labu apetīti!
• Manās vēnās plūst rupjmaizes kārtojums, aukstā zupa un alus!

Avots: tērzētava “X”