Zarnu infekciju slimības parasti iedala pēc ierosinātāja: bakteriālas, vīrusu, vienšūņu, helmintu izraisītas. Vīrusi ir vadošie zarnu trakta infekciju ierosinātāji, stāsta Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Edīte Tettere, īpaši izceļot rotavīrusu, kura dēļ pacientus nereti nākas pat hospitalizēt.

Visbiežāk saslimst bērni

Infekcijas slimības ir kaitīgu mikroorganismu, kā baktēriju, sēnīšu, vīrusu un parazītu, izraisītas saslimšanas. Atkarībā no mikrobu daudzuma, to aktivitātes, kā arī no cilvēka organisma uzņēmības un pretestības infekcijas slimības var noritēt dažādās formās – slēptā jeb bezsimptomu formā, kā arī vieglā vai smagā formā.

Pārtikas pagatavošana nepiemērotos apstākļos, neatbilstoša pagatavotā ēdiena uzglabāšana un nepietiekama personīgās higiēnas prasību ievērošana ir saslimšanas galvenie iemesli. Kā atpazīt zarnu trakta slimības un izvairīties no tām, pastāstīt lūdzām Liepājas Reģionālās slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas infektoloģi Gunu Reteri.

Klīniskā aina vairumam zarnu infekciju ir līdzīga: slikta dūša, vemšana, caureja, ko pavada drudzis un griezīgas sāpes vēderā. Aptuveni 10 procentos gadījumu ir arī respiratori simptomi, tādi kā sāpes kaklā, klepus un iesnas. Atsevišķiem ierosinātājiem raksturīga arī asiņojoša caureja, tāpēc daktere iesaka šādos gadījumos noteikti sazināties ar savu ģimenes ārstu, bet vienkāršākos gadījumos akūtas zarnu infekcijas var itin labi ārstēt ar aptiekā pieejamajiem bezrecepšu medikamentiem.

Vīrusu infekcijām ir īss inkubācijas periods – no 24 līdz 60 stundām – un raksturīga arī strauja slimības norise. Bakteriālas etioloģijas gastroenterītam inkubācijas periods ir no vienas stundas līdz pat astoņām dienām pēc inficēšanās, bet slimības ilgums bieži ir līdz nedēļai. “Nesaņemot adekvātu palīdzību, gan vīrusu, gan bakteriālu zarnu infekciju rezultātā var attīstīties komplikācijas – dehidratācija, akūta nieru mazspēja, šoks, zarnu nosprostojums,” brīdina mediķe.

Ar akūtām zarnu infekcijām biežāk slimo bērni, īpaši ar rotavīrusu. Ja notikusi inficēšanās ar pārtikas produktiem, nereti slimība skar visu ģimeni. “Pieaugušajiem atšķirībā no bērniem ir biežāk sastopama “Clostridium difficile” infekcija, kas radusies iepriekšējas antibiotiku lietošanas dēļ, kad mazinās zarnu trakta normālā mikroflora un savairojas patogēnās baktērijas,” paskaidro G. Retere.

Roku mazgāšana visupirms

Zarnu infekciju profilakses pamatā ir roku mazgāšana ar ziepēm pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma, kā arī pēc saskares ar mājdzīvniekiem, grauzējiem, putniem, bruņurupučiem. “Neiesaku lietot uzturā jēlas olas, nevārītu, nepasterizētu pienu, nefiltrētu upes, ezera ūdeni. Grūtniecēm rekomendēju nelietot mīkstos sierus, kas gatavoti no nepasterizēta piena,” komentē ārste. Lai ierobežotu saslimstību ar rotavīrusu, ir izstrādātas divas vakcīnas gastroenterīta profilaksei zīdaiņiem.

Vieglas un vidējas slimības, kad pacienti nav zaudējuši daudz šķidruma vai spējuši to kompensēt, paši uzņemot papildu šķidrumu, var ārstēt mājās patstāvīgi vai ģimenes ārsta uzraudzībā. “Ja pacienti kļūst gurdeni, miegaini, samazinās urīna daudzums, ir ģīboņa sajūta, tad gan nekavējoties jāvēršas slimnīcā,” pabrīdina G. Retere.

Tāpat arī gadījumos, ja caureja uz iepriekš saņemtās terapijas fona nemazinās, pievienojas stipras sāpes vēderā, noteikti jāvēršas slimnīcā. Protams, arī grūtniecēm ar akūtām zarnu infekcijas pazīmēm ir papildus jāizmeklējas, lai izslēgtu infekciju slimības, kas var būt potenciāli bīstamas auglim.

No stacionētajiem pacientiem ar zarnu infekcijām vissmagākā slimības gaita parasti ir pacientiem ar salmonelozi. Šie pacienti tiek nereti atvesti jau ar smagām komplikācijām – akūtu nieru mazspēju, dehidratāciju. Vīrusu zarnu infekcija retāk saistāma ar smagām komplikācijām, ja vien ir adekvāti hidratētas,” skaidro mediķe.

Jāatjauno ūdens krājumi

Ideālā variantā katrā ģimenes aptieciņā šādiem gadījumiem vajadzētu turēt pulverus orālās rehidratācijas šķīdumu pagatavošanai. “Ir izpētīts, ka tie samazina vemšanu un vēdera izejas apjomu, atjauno šķidruma zudumu organismā. Šie šķīdumi ir rekomendējami neatkarīgi no pacientu vecuma un caurejas etioloģijas,” stāsta G. Retere. Turklāt viņa pamāca, kā rehidratācijas šķīdumu var pagatavot arī mājas apstākļos. Vienam litram vārīta un atdzesēta ūdens pievienojot tējkaroti sāls un astoņas tējkarotes cukura.

Papildterapijā var lietot absorbentus, piemēram, diosmektītu, antisekretoros medikamentus kā racekadotrilu. Ir pierādīts, ka probiotiķi, kas satur “Lactobacillus GG” baktēriju celmu, samazina infekciozas caurejas ilgumu.

Tā kā akūtas diarejas ierosinātāji biežāk ir vīrusi un tiem raksturīga pašlimitējoša gaita, rutīnas antibakteriālu medikamentu izmantošana netiek rekomendēta pieaugušajiem ar vieglu un vidēji smagu, ūdeņainu diareju. “Antimotilitātes līdzekļi, piemēram, loperamīds, infekciozu caureju gadījumā netiek rekomendēti, jo var pagarināt slimības gaitu un retos gadījumos radīt toksiska megakolona vai hemolītiski urēmiskā sindroma risku,” mediķe paskaidro.

Pieaugušajiem ar akūtu caureju netiek rekomendēta strikta diēta, mediķi iesaka ēst tik daudz, cik gribas, bet, ja ir izteikta vemšana, tad ūdens jāmalko lēnām.

UZZIŅAI

Kā atpazīt slimības?

Rotavīrusu infekcija (rotavīrusu gastroenterīts) ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs galvenokārt gremošanas trakta gļotādas iekaisums.

Simptomi: akūts sākums, vemšana, bieža vēdera izeja, slikta dūša, sāpes vēderā, galvassāpes, vājums, slikta apetīte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, raksturīgs arī vienlaicīgs augšējo elpceļu iekaisums (iesnas, klepus).

Ierosinātājs: slims cilvēks vai infekcijas ierosinātāja nēsātājs bez slimības simptomiem. Inficētā persona vīrusu izdala vidēji 7–8 dienas, bet personas ar novājinātu imunitāti – ilgāk.

Pārnešana: rotavīrusu infekcijas ierosinātājs izdalās no cilvēka organisma ar fekālijām. Slimnieks vai vīrusu nēsātājs, neievērojot personīgo higiēnu, ar infekcijas slimības ierosinātāju kontaminē ūdeni, pārtiku, apkārtējās vides priekšmetus. Iespējama infekcijas pārnešana gaisa – pilienu vai gaisa – putekļu ceļā. Imunitāte pret rotavīrusu infekciju ir nenoturīga, iespējama atkārtota inficēšanās.

Profilakse: vissvarīgākā nozīme infekcijas izplatības ierobežošanai ir personīgās higiēnas ievērošanai (mazgāt rokas pēc tualetes apmeklēšanas). Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu, apmeklēt organizētus kolektīvus, īpaši bērnu iestādes. Organizētos kolektīvos ievērot tīrīšanas un dezinfekcijas režīmu. Personām, kuras kontaktējas ar rotavīrusu infekcijas slimnieku, profilaktiska ārstēšana un vakcinācija netiek veikta. Zīdaiņiem vecumā no 6 nedēļām līdz 6 mēnešiem iespējama vakcinācija pret rotavīrusu infekciju.

Salmoneloze ir infekcijas slimība, kas galvenokārt skar kuņģa un zarnu traktu.

Simptomi: slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes. Ja slimība noris smagā formā vai arī saslimušais ir mazs bērns, liels šķidruma zudums var izraisīt smagu organisma atūdeņošanos (dehidratāciju).

Izraisītājs: salmonelozi izraisa baktēriju grupa – salmonellas. Ir apmēram 2000 salmonellu tipu, bet Latvijā pacientiem konstatēti apmēram 20. Visizplatītākās ir Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium. Infekcijas avots var būt daudzi savvaļas dzīvnieki un mājdzīvnieki, kā arī cilvēki.

Salmonellas dzīvo un vairojas zarnu traktā un izdalās apkārtējā vidē ar izkārnījumiem. Nonākot augšanai labvēlīgos apstākļos (mitrums, temperatūra no +5,2 līdz +45 grādiem), salmonellas intensīvi vairojas arī daudzos pārtikas produktos (gaļa un gaļas produkti, olas, piens un piena produkti, salāti, konditorejas izstrādājumi).

Salmonellas ļoti ilgi var palikt dzīvas sasaldētos pārtikas produktos, 200 dienas – augsnē, līdz 10 mēnešiem – putekļos, ilgāk par 10 mēnešiem grauzēju izkārnījumos, bet ilgāk par četriem gadiem – sausā olu pulverī. Salmonellas iet bojā 5 līdz 10 minūšu laikā 70 grādu temperatūrā. Vārot gaļu, šis laiks ir ilgāks, bet, vārot olu, salmonellas saglabājas gan olas baltumā, gan dzeltenumā četras minūtes.

Sekas: slimnieki parasti izveseļojas 5 līdz 7 dienu laikā. Dažreiz organismam ir nepieciešami vairāki mēneši, lai pilnībā atjaunotu zarnu trakta normālu darbību. Atsevišķos gadījumos novēro tā saukto Reitera sindromu (sāpes locītavās, acu ābolu iekaisumu un sāpīgu urināciju), kas ilgst dažus mēnešus vai gadus.

Pēc salmonelozes pārslimošanas var izveidoties hronisks artrīts (locītavu iekaisums), kā arī hroniska salmonellu nēsāšana. Apmēram viens procents ar salmonelozi pārslimojušo pieaugušo un pieci procenti bērnu (līdz 5 gadu vecumam) var inficēt ar salmonellām apkārtējos ilgāk par vienu gadu. Šie baktēriju nēsātāji var kļūt par infekcijas avotu ģimenes locekļiem, bet īpaši bīstami ir, ja salmonellu nēsātāji strādā pārtikas uzņēmumos, slimnīcās un bērnu pirmsskolas izglītības iestādēs. Lai izvairītos no salmonelozes komplikācijām un hroniskām sekām, pamanot šīs slimības sākotnējos simptomus, nekavējoties jāuzsāk ārstēšana. Pašārstēšanās var būt kaitīga jūsu un jūsu bērna veselībai.

Inficēšanās: var notikt, ja cilvēka organismā nokļūst pavisam niecīgs salmonelozes ierosinātāju daudzums (15 līdz 20 mikrobu šūnas). Salmoneloze slimnīcās var izplatīties ar medicīnisko aprīkojumu, ārstniecības līdzekļiem, netīrām rokām vai citiem priekšmetiem. Savukārt, ja pārtikas blokā vai pie ēdiena sadalīšanas strādā kāds ar salmonellām inficēts darbinieks, viņš var inficēt daudzus apmeklētājus. Salmoneloze izplatās arī ar rotaļlietām bērnudārzos, bērniem rotaļājoties un tamlīdzīgi.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs.