Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Neraugoties uz filmu un seriālu daudzveidību un pieejamību, piemēram, straumēšanas platformās un viedtelevīzijā, viens no izplatītākajiem jautājumiem, ko cilvēki uzdod tīmeklī, joprojām ir: ko skatīties? Atbildi, iespējams, palīdzēs rast liepājnieku ieteikumi.
Uldis Novickis, Liepājas pašvaldības policijas priekšnieks:
– Ik pa brīdim televīzijā paskatos ko interesantu, piemēram, detektīvseriālu “Midsomeras slepkavības”.
Lai ar sievu apmeklētu kinoteātri, tad izrādītajai filmai jābūt ļoti vilinošai. Šķiet, pēdējā filma, ko skatījāmies kinoteātrī, bija latviešu komēdija “Vecāku sapulce”.
Pārsvarā filmas skatāmies televīzijā, bet, ja gadās, ka mums domas nesakrīt, tad es sameklēju datorā, ko noskatīties.
Man patīk labas komēdijas.
Vecās filmas, kas mums ļoti patika agrāk 70., 80. gados, piemēram, “Fantomass”, tagad gan šķiet gaužām naivas. Taču vienu otru veco komēdiju labprāt noskatos, to skaitā latviešu filmu klasiku, piemēram, “Īsa pamācība mīlēšanā”.
Liepājniekiem ieteiktu noskatīties tās filmas, kuras daļēji vai lielā mērā uzņemtas Liepājā.
30, 40 un 50 gadus senās filmās var redzēt mūsu pilsētas ielas, namus un laukumus, kādi tie bija, un salīdzināt, kādi tie kļuvuši tagad.
Filmu saturs šajā gadījumā nav galvenais. Interesanti ir skatīties un ātri atbildēt uz jautājumu: kur tas ir?
Tādas filmas ir “Pilsēta zem liepām”, “Parāds mīlestībā”, “VAI inspektors”, “Kļūstiet mana sievasmāte” utt.
Evelīna Benuševica, “Jauniešu mājas” projektu vadītāja:
– Esmu diezgan liela kino mīļotāja, visbiežāk izvēlos tieši ārzemju filmas un seriālus. Man vistuvākais laikam ir piedzīvojumu žanrs, tas ļoti “ievelk” un liek just līdzi filmas varoņiem.
Kā savu “rudens vakaru” seriālu noteikti varu minēt “Vampīra dienasgrāmatas” (“Vampire diaries”). Šogad es to skatos atkārtoti jau kādu ceturto reizi.
“Vampīra dienasgrāmatas” patiktu tiem, kuriem iecienīta gan mīlestības tēma, gan kaut kas pārdabisks, bailīgs.
Sāksiet skatīties, neatrausieties no ekrāna ilgi. Sižets ir ļoti intriģējošs.
Kā otru izvēli varu ieteikt “The 100”. Šis seriāls ir par to, kā dzīvo pēcapokalipses izdzīvojušo pēcteči, kad uz Zemes vairs nav iespējama dzīvība. Un tad pēc daudziem gadiem 100 jauniešus aizved atpakaļ uz Zemi pārbaudīt apstākļus, vai tā atkal ir apdzīvojama. Patiks tiem, kuriem interesē piedzīvojumi.
Tāpat noteikti iesaku noskatīties arī “Bada spēles” un “Citādos”.
Kristaps Ruicēns, “PILAT Nekustamo īpašumu” pārstāvis:
– Tagad man ir tāds posms, ka skatīties filmas īsti nesanāk laika. Ja kaut kas televīzijā vērojams, tad tikai sports kādu reizi vai divas nedēļā.
Mans TV un filmu žanrs šobrīd pakārtots bērniem. Viņi tad arī attiecīgi izvēlas sev tīkamu repertuāru.
Tomēr šajā laikā – īpaši novembrī – der noskatīties kādu mūsu pašu patriotisku filmu, kur varam apzināties mūsu valsts vērtības –
“Rīgas sargus”, “Dvēseļu puteni”.
“Rīgas sargi” ir vēsturiska filma par 1919. gada novembra notikumiem Latvijas Brīvības cīņu laikā.
“Dvēseļu puteņa” darbība norisinās Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu laikā un stāsta par latviešu strēlniekiem.
Toms Malkevičs, “Liepājas sabiedriskā transporta” direktora vietnieks:
– Sen neko tādu atmiņā paliekošu neesmu skatījies. Pēdējais seriāls, ko skatījos, ir politiskais trilleris “The Diplomat”.
Tas iepatikās jau pirmajā sērijā, tāpēc turpināju šo seriālu skatīties tālāk. Šķiet, trešo sezonu gan neesmu redzējis.
Seriālā interesants sižets par starptautiskajām attiecībām un diplomātiju un kā risināt krīzes. Ir gan negaidīti pavērsieni, gan nedaudz humora.
Pieredzējusi ASV diplomāte negaidīti tiek iecelta par vēstnieci Apvienotajā Karalistē laikā, kad sākas starptautiska krīze.
Seriāls saņēmis kritiķu augstu novērtējumu gan par scenāriju, gan aktierspēli.
Sindija Kļava-Zoša, SIA “Schock Metal Latvia” kvalitātes vadītāja:
– Filmas visbiežāk un arī vislabprātāk skatos mājās kopā ar vīru un četrkājainajiem draugiem.
Dodam priekšroku tiešsaistes straumēšanas platformām. Uz kino dodos reti, mājās tomēr pats sev noteicējs un vieglāk noorganizēt tējas pauzi, nezaudējot daļu stāsta.
Kad negribas neko sarežģītu, bet tomēr kārojas patīkamu, izklaidējošu vakaru, varu ieteikt noskatīties šovasar iznākušo citplanētiešu klasikas “Svešais” stāsta turpinājumu jeb, pareizāk sakot, Noa Houlija veidoto seriālu “Svešais: Zeme”.
Tas stāsta par laiku neilgi pirms oriģinālās, nu jau par zinātniskās fantastikas īstenu klasiku kļuvušās 1979. gada filmas “Svešais”.
Kā jau tas gadās ar tiem drosminiekiem, kas uzdrošinās piedāvāt jaunu skatījumu uz sen zināmiem gabaliem,
arī šis seriāls, līdztekus daudzām uzslavām, saņēmis gana kritikas.
Un tomēr, manuprāt, tas ir samērā labs skatāms materiāls par korporatīvo distopiju, alkām pēc mūžīgās dzīves un, protams, ierastajiem franšīzes citplanētu mošķiem. Jāuzslavē arī vizuālais sniegums un skaņu celiņš.
Un tad var pievilkt klāt vēl pāris vakarus un atsvaidzināt atmiņā arī citas “Alien” stāsta filmas – kopā franšīzei tiek pieskaitītas vēl septiņas pilnmetrāžas filmas.
Gatis Maliks, Liepājas teātra aktieris:
– Vakari pienāk ātri, ielas novembrī ir drūmas, gaismas un siltuma maz, apzināti sev pašam jāatgādina, pat ja pavasaris būs, tad tikai pēc ļoti ilgiem un gariem mēnešiem.
Tāpēc es katram liepājniekam iesaku pašmāju aktuālāko filmu Oskara Rupenheita “Tumšzilo evaņģēliju”.
Pēc šīs filmas gan gaismas un siltuma nekļūs vairāk, dienas nekļūs garākas un saulainākas un kalendārs brīnumaini nepāršķirsies no novembra uz aprīli.
Tomēr tas ir kvalitatīvs un uzrunājošs kino.
“Tumšzilais evaņģēlijs” ir neērta, skaisti nofilmēta, rūgti godīga filma, kas atstāj labu pēcgaršu.
Lai viss nav pavisam drūmi un melni, filmas veidotāji skatītāju arī pakacina ar dažiem KEF’ismiem (KEF – kriminālkomēdija ”Kriminālās ekselences fonds, red.), bet tā ir un paliek tumša filma par deviņdesmitajiem, bandītiem, mentiem un Rīgu.
