Uzkāpjot uz klāja, nereti velkam viens otru uz zoba – nu, nu, kuram te jūras slimība? Tomēr kaite ir gana mokoša un tiem, kas ar to sirgst, joki prātā nenāk.

“Patiesībā tas ir diezgan briesmīgi.

Cik ceļojumu, kur jāpārceļas no salas uz salu, esmu sēdējusi stūrī, čokurā sarāvusies uz zemes, cerībā, ka ātrāk tiksim krastā!

Apkārtējiem tas šķiet jautri, bet es visu laiku esmu stresā – lai tikai nav jākāpj kādos ūdens transportos.

Patiesībā man ir grūti braukt arī automašīnā, ja sēžu blakus vadītājam. Mazliet vieglāk ir tad, ja sēžu aizmugurē, bet pavisam labi, ja auto vadu pati.

Nezinu, varbūt palīdz tas, ka procesu kontrolēju. Varbūt jāmācās arī pašai jahtu vadīt?” puspajokam prāto Kristīne, kura ar sliktumiem dažādos kustīgos objektos sastopas jau no bērnības.

“Jā, es biju arī tā meitenīte, kas skolas ekskursijās sēdēja autobusa pirmajā rindā ar maisiņu rokās,”

viņa atceras.

Šobrīd gan medicīna gājusi uz priekšu un ir pieejami arī medikamenti, kas situāciju nedaudz atvieglo, tāpēc jūras kaites nomocītajiem dzīve krāsojas mazliet gaišākos toņos.

Medicīniski tautā tik pazīstamā jūras slimība tiek definēta kā kinetoze.

Būtībā tā ir cilvēka nervu sistēmas un vestibulārā aparāta reakcija uz nepārtrauktu jūras viļņošanos. Smadzenes saņem nervu signālus no vidusauss, kas atbild par līdzsvaru, un saules pinuma.

Tā izpaužas ar sliktu dūšu, vemšanu, pastiprinātu siekalošanos, svīšanu, reiboni un galvassāpēm.

Lai gan kinetozi tradicionāli visbiežāk saista tieši ar ceļošanu, izmantojot ūdens transportlīdzekļus, tā var attīstīties, arī ceļojot ar gaisa un sauszemes transportu, kā arī virtuālo simulatoru, piemēram, videospēļu ietekmē.

Kinetozi var ierosināt ikvienam, kam labi funkcionē vestibulārais aparāts un ir pietiekams provokatīvs stimuls.

Vienlaikus jāņem vērā, ka katram cilvēkam ir individuāla uzņēmība uz kairinātājiem, kas var izraisīt kinetozi.

Uz jūru pēc viļņu kaites

Izrādās, ka kinetozi biežāk novēro sievietēm nekā vīriešiem.

Lielākoties tā attīstās bērniem no trīs gadu vecuma, maksimumu sasniedzot aptuveni ap deviņu gadu vecumu, savukārt pēc 12 gadu vecuma jūras slimības intensitāte parasti samazinās.

Tomēr kinetozes attīstīšanās risku palielina arī dažādas blakus saslimšanas: tā sastopama arī cilvēkiem ar reiboni, Menjēra slimību, migrēnu, vestibulārā aparāta disfunkciju.

Arī hormonu svārstības var kalpot kā riska faktors jūras slimības attīstībai, piemēram, grūtniecības laikā vai menstruālā cikla ietekmē.

Jutība pret jūras slimību gan ir ļoti individuāla.

Ja vienam samērā īsā laikā var kļūt slikti pat no nelielas šūpošanās, citam nav nekādas problēmas ilgstoši atrasties intensīvos viļņos.

Uzņēmumā “Arjahtu.lv”, kur piedāvā izbraucienus ar ūdens transportlīdzekļiem, praksē novērojuši, ka cilvēki tik ļoti baidās no šīs kaites, ka rezervē pavisam nelielus izbraucienus, lai pārbaudītu, vai šī slimība piemeklē arī viņus.

Tomēr izklaides braucienā ar jahtu pa upi vai jūras piekrasti no jūras slimības neesot jābaidās.

Visdrīzāk šī slimība var kļūt aktuāla tālākos braucienos ar jahtu, piemēram, kad izjūtama ilgstoša jūras viļņošanās.

Kā ar to cīnīties?

Kā visefektīvākā ilgtermiņa terapija no mediķu puses tiek izcelta desensibilizācija.

Tas nozīmē, ka organisms tiek īslaicīgi pakļauts kairinātājam un tad kairinājums tiek pārtraukts, lai tādējādi pamazām pieradinātu organismu.

Piemēram, braucošā mašīnā lasīt grāmatu piecas minūtes un tad pārtraukt, dinamikā palielinot minūšu ilgumu.

Tie, kas jūras slimību iepazinuši personīgi, zina teikt, ka pieejami daudz un dažādi līdzekļi, kas ciešanas atvieglo, viens no tiem ir ingvers.

Ingvera tēja, tabletes, sūkājamās konfektes – palīdzēs viss.

“Ingvers palīdz novērst sliktu dūšu, tam piemīt pretvemšanas iedarbība, un to izmanto gremošanas traucējumu gadījumā.

Tāpat ingveram piemīt arī pretiekaisuma, sviedrējoša un sirdsdarbību regulējoša īpašība. Tabletēs izmanto ingvera ekstrakta un B6 vitamīna kombināciju, un tās jālieto laikus – vienu stundu pirms ceļojuma un papildus garāka ceļojuma laikā,” skaidro I. Priedniece.

Tāpat profilaksei pret vemšanu un reiboņiem var izmantot arī medikamentu ar dimenhidrinātu.

Par to lietošanu gan obligāti jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, smagākos gadījumos iespējams izmantot ārsta izrakstītos recepšu medikamentus.

Zinātāji teic, kā ārpus Latvijas robežām nopērkami arī speciāli plāksteri, ko līmē aiz auss.

Savukārt kāda pieredzējusi “Tallink” prāmja darbiniece

jūras slimības simptomu novēršanai ieteica uzēst nedaudz labas rupjmaizes.

Bet internetveikalos var atrast informāciju par speciālām “jūras saitēm” – ap locītavām apliekamām speciālām saitēm, kas stimulē bioloģiski aktīvus punktus organismā un novērš jūras slimības simptomus.

Padomi

Saki “nē!” kairinošiem ēdieniem un dzērieniem! Pirms dodies jūrā, braucienā vai lidojumā, nelieto alkoholu, treknus vai asus ēdienus, kā arī nepārēdies un nesmēķē.

Skatiena fokusēšana un atbilstošākās vietas izvēle. Ceļojot ar mašīnu vai kuģi, centies fokusēt skatienu uz vienu punktu, piemēram, palikt uz klāja un vērot apvārsni, tad simptomi būs mazāk izteikti, nekā atrodoties kuģa kajītē.

Ceļojot ar mašīnu, izvēlies sēdēt priekšā un skaties pa priekšējo, nevis sānu logu, savukārt lidmašīnā un kuģī izvēlies sēdvietas un kabīni, kas mazāk tiek pakļautas svārstībām.

Pievērs uzmanību elpošanai! Brauciena laikā centies apzināti un kontrolēti elpot, izvairīties no straujām galvas kustībām, vēlams samazināt ķermeņa kustību.

Lai nodrošinātu vairāk svaiga gaisa, atver logu vai ieslēdz ventilāciju.

Izvairies no stresa! Centies mazināt satraukumu, ja tāds rodas, jo stress provocē simptomu rašanos.

Šeit var noderēt ārstniecības augus saturoši nomierinoši līdzekļi, kas satur baldriānus, melisu, māteri vai piparmētru.

Izvērtē apstākļus! Izvairies ceļot apstākļos ar sliktu redzamību vai lielu turbulenci.

Brauciena laikā nelasi grāmatas, žurnālus un neizmanto viedierīces.

Reaģē laikus! Ja, braucot ar auto, sajūti pirmos simptomus, vēlams apstāties un izkāpt svaigā gaisā, lai tos mazinātu.

Avots: farmaceite Ilze Priedniece

Kapteiņu ieteikumi, kā izvairīties no jūras slimības

Cilvēkam jābūt normāli paēdušam.

Mazās devās regulāri jālieto vismaz 40 grādus stiprs alkohols – degvīns, viskijs, bet vislabāk – rums (alkohols gan jālieto ar mēru. Šis nav aicinājums piedzerties, bet gan veids, kā pieejamā veidā atslābināt nervu sistēmu, tādējādi ievērojami mazinot jūras slimības simptomus).

Nav jādomā par pašsajūtu, bet jāatrod nodarbošanās – vislabāk stūrēt jahtu, noturēt to kursā, pareizi “izstrādāt” katru vilni.

Tiem, kas vēlas stūrēt, kapteiņi parasti to atļauj un ierāda, kā pareizi vadīt jahtu viļņos.

Vēlams uzturēties uz klāja, svaigā gaisā, piesaistot skatienu horizontam, kas ir nekustīgs.

Nav ieteicams uzturēties kajītē, lasīt un/vai skatīties uz kustīgām jahtas daļām.

Avots: arjahtu.lv