Ligita Kupčus-Apēna
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Lai gudri pārraudzītu aktivitātes telefonos un arī ierobežotu “sēdēšanas” laiku, labs risinājums ir lietotnes. To apliecina “Ligzdas” uzrunātās ģimenes, jo tām rūp, cik daudz laika aizrit virtuālajā pasaulē.
Trīs bērnu mamma Dinija saka, ka “esmu riebīgā mamma, kas liek limitus ekrāniem, ierobežo laikus tiktok, snapchat utt., nepieļaujot, ka naktis tiek pavadītas ekrānā un krīt ģībonī, kad ekrāna laiks sasniedz lielāko dienas daļu”.
Dinijas vecākā meita Kitija, kura mācās 8. klasē, varētu “nosēdēt” telefonā 24/7. Vecāki to, protams, neatbalsta, tādēļ ieviesti kontroles pasākumi.
Mamma stāsta: “Meitas gmail konts ir piesaistīts tēta e-pastam. Ja ir kaut kādas aizdomīgas darbības icloud vai Apple account, nāk notifikācijas jeb paziņojumi. Esam atķeksējuši visu, ko vien var, no tā, ko nedrīkst mainīt. Mums palīdzēja arī tas, ka visiem ģimenē nomainījām uz “Apple” telefoniem. Kamēr bija dažādi, visu laiku kaut kas gļukoja. Mēs arī izmantojam lietotni FamilyLink.”
Reiz meita mēģinājusi izdzēst savu kontu “Google”, kurš ir piesaistīts ierobežojumiem. To bija samācījis kāds advancēts klasesbiedrs. Un nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka arvien bērni eksperimentē, tai skaitā robežu pārkāpšanā.
Pēc šī gadījuma nolemts meitas kontu piesaistīt tēta e-pastam.
“Pateicām, ka riskē vispār palikt bez telefona, ja tas atkārtosies.”
Dinija ir arī dažkārt palūkojusies forumos, kur bērni dalās ar opcijām, kā apiet vecāku uzliktos ierobežojumus.
“Vecākiem vajadzētu kursus par to, kā būt priekšā mazajiem hakeriem,” par situāciju pasmaida liepājniece.
Dinija pamanījusi, ka pēc telefonu lielajiem atjauninājumiem saikne ar bērna telefonu zūd. “Manam telefonam kontrole ir, bet viņas nav vai otrādi,” viņa novērojusi.
Un aizdomas rodas, redzot, ka bērns tomēr pārāk ilgu laiku pavada telefonā. “Tas ir jānočeko. Reizēm ir gadījies, ka visu dzēšu ārā un lieku no jauna.”
Egila ģimenē ir divi skolnieki puikas 4. un 5. klasē. “Spēlēm un izklaidēm ir atvēlēta viena stunda dienā laikā no pulksten 20 līdz 21. Garākos braucienos var uzlikt vairāk. Par skolas mājasdarbu nedarīšanu arī bloķējam telefonus uz kādu dienu,” par noteikumiem savā ģimenē stāsta tētis. Bērni pie tā esot pieraduši.
“Noteikumiem ir jābūt skaidriem,”
pārliecināts Egils, “bērni zina, ka tikai izņēmuma gadījumā var tikt pie papildu laika.”
Uz jautājumu, vai brīdī, kad, piemēram, tiek pārlūkoti e-klasē uzdotie mājasdarbi, pirksts nepaslīd un nejauši netiek atvērta spēlīte, Egils atteic, ka ne, jo ir darbu saraksts, kas jāizdara: limits, mājasdarbi, dators vai “Playstation”, zobu tīrīšana un duša.
Viens no puikām dažkārt ir atradis, kā apiet sistēmu. Bet to saprot arī tētis, un šie ceļi tiek “nogriezti”.
“Bet tas ir labi, ka domā ar galvu un tiecas uz mērķi,”
pozitīvo notikušajā saskata Egils.
Visa ģimene ir pārgājusi uz “Apple” firmas telefoniem, līdz ar to arī vieglāk kontrolēt ierīču lietošanu bērniem.
“Āboliem ir screentime standartā, kuru var kontrolēt vecāki. Tas ir ļoti ērti, turklāt var redzēt, kur bērns atrodas. Iepriekš mums bija GPS pulksteņi, nu tos tad varējām likvidēt. Patiesību sakot, tikai bērnu dēļ arī pārgājām uz “Apple”.”
Mobilie telefoni ir aktuāla tēma arī Helēnas ģimenē, kurā aug bērndārznieks, piektklasnieks un 8. klases skolēns.
Viņiem patīk vadīt laiku virtuālajā pasaulē, apliecina Helēna, tomēr ieviest kādu no kontroles lietotnēm neesot bijis nepieciešams.
“Mūsu attiecību modelis ir tāds, ka uzticamies un sagaidām uzticēšanos arī pretī. Mums tas strādā.
Gribam, lai paši iemācās “izslēgt” ekrānus.”
Helēnas jaunākajai atvasei tūlīt paliks 7 gadi, un viņam dienas laikā atļauts ekrānu izmantot pusstundu. Vidējam ir 11 gadu, un kopējais ekrāna laiks ir stunda. Savukārt vecākajam bērnam ir 15 gadi, un viņam atļauts ekrānu izmantot aptuveni pusotru stundu.
“Ja beidzas norunātais laiks, ļaujam, piemēram, spēli pabeigt, neraujam drastiski nost, bet arī nelaižam pašplūsmā. Spēle jāpabeidz un dators jāizslēdz.”
Kā ar iedibināto kārtību veicas, esot dažādi. “Citreiz viss notiek organiski, citreiz mums kā vecākiem ir jāieslēdz moralizēšana, skaidrošana un pat ekrānu aizliegšana, ja nevaram cilvēciski sarunāt un paļauties viens uz otru,” atklāti stāsta mamma, tomēr uzskata, ka šī pieeja, ko ģimenē praktizē jau vairāk nekā 10 gadus, strādā.
“Jau no paša iesākuma – pirmais, ko bērni viedierīcē iemācās, ir taimeris.
Kad taimeris noskan, tad jāliek nost. Viņiem sākotnējos gados nemaz neienāca prātā, ka varētu blēdīties.”
Esot labi arī tas, ka ir trīs bērni un viņi paši cits citu pieskata – ka tik otrs neizmanto ilgāk, nekā viņam pienākas.
Multfilmas, filmas, TV šovus ir atļauts skatīties, cik vien grib. Bet novērots, ka tas nemaz tik ļoti neinteresē.
“Vispār esam stingri, robežas novelkam, tajā pašā laikā dodam brīvību viņiem pašiem uz to vienu stundu izlemt, ko un kā darīs. Daudz nodarbojamies ar skaidrošanu par atkarībām u.tml.”
Puišiem aktuālas ir datorspēles, sociālos tīklus faktiski neizmanto, dažkārt varbūt tiktoku. Viņi paši var izdomāt, ko darīt savā laikā: spēlēt, skatīties vai ko citu.
Padoms
Esiet draugs savam bērnam, sarunas ar bērnu uzsāciet mierīgā tonī, pamatojiet savas bažas, minot iemeslus, kāpēc nepieciešams kaut ko mainīt.
Katru dienu atgādiniet sarunās, cik svarīgi, lai viņš pārmērīgi neaizrautos ar mobilo ierīču lietošanu. Sarunas nobeigumā kopā ar bērniem vienojieties par digitālo ierīču lietošanas noteikumiem ģimenē.
Avots: drossinternets.lv
Uzziņai
Lietotnes, kas palīdz vecākiem sekot līdzi bērna interneta lietošanas paradumiem:
- Google Family Link;
- FamiSafe;
- Norton Family;
- Net Nanny;
- Bark;
- Qustodio;
- OurPact;
- Screen Time;
- ESET Parental Control;
- Safe Lagoon.
Avots: tvnet.lv
Ieteikumi
– Lejupielādējot kādu no lietotnēm savā viedierīcē, vecākiem un pusaudžiem jāatceras vispirms iepazīties ar tās lietošanas noteikumiem (Terms and Conditions), jo līdz ar lejupielādi tiek pieprasīta atļauja piekļuvei mūsu personas datiem un personiskai informācijai, kas pieejama mūsu viedtālrunī: telefona kamerai, foto galerijai, kontaktiem, atrašanās vietai (izmantojot GPS) u.tml.
Jūs varat liegt piekļuvi jūsu datiem un atļaut piekļuvi tikai lietotnes izmantošanas laikā, lai izvairītos, ka lietotne nepārtraukti ievāc datus par jums no jūsu viedtālruņa.
– Esiet uzmanīgi, lejupielādējot nepazīstamas lietotnes, vienmēr pārbaudiet (ar Google, Bing u.c. meklētājprogrammu palīdzību), vai tā ir uzticama un tai ir atbilstoša darbības licence.
Pastāv ļoti daudz viltus un spieglietotnes, kas šādā veidā var izkrāpt jūsu datus – paroles un pieejas jūsu kontiem.
Avots: drossinternets.lv
