Parakstot līgumu, ir sperts pirmais solis Liepājas lidostas rekonstrukcijas virzienā. Ilgi gājām uz to, lai tiktu apstiprināts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Kad tas ir noticis, un parakstīts arī līgums, varu teikt – beidzot! Tagad sešu mēnešu laikā ir jāizstrādā rekonstrukcijas tehniskais projekts. Uzskatu, ka šī fāze ir ļoti svarīga, jo kopējais finansējums ir ierobežots – aptuveni 2,8 miljoni.

Šī nauda nav ne maza, ne liela. Tāpēc projektētājam ir jābūt ļoti uzmanīgam, jāstrādā profesionāli, lai par šo kopējo finansējumu būvniecību arī varētu veikt. Gribas ticēt un esmu diezgan pārliecināts, ka esam atraduši profesionālu projektētāju. Un darbs ar viņiem būs pastāvīgs un aktīvs, iesaistot arī Latvijas gaisa satiksmi. Tehniskais projekts jāizstrādā līdz šā gada beigām, ziemā paredzēts būvniecības iepirkums. Reāli darbi varētu sākties jau nākamā gada pavasarī, tikko to atļaus laikapstākļi. Lidostā infrastruktūra ir novecojusi, un mums tā ir jāatjauno, lai nodrošinātu ilgtspējīgu gaisa satiksmi un radītu priekšnoteikumus regulāru iekšzemes un starptautisko lidojumu uzsākšanai, kāds ir arī mērķis.

Runājot par infrastruktūras attīstību, tie darbi, kas arī projektā ir paredzēji, ir arī galvenie. Tikko sāksies regulāra satiksme, būs jādomā par termināla paplašināšanu vai pat par jauna celtniecību, jo esošai ir paredzēts 50 pasažieru vietām, turklāt neļauj vienlaicīgi apkalpot vairākas lidmašīnas. Paralēli rekonstrukcijas laikā strādāsim pie darbinieku apmācības, drošības jautājumiem, lai atbilstu augstajām starptautiskās aviācijas standartiem.

Kā mainīsies pilsētā dzīve pēc lidostas rekonstrukcijas? Tas ir ļoti plašs jautājums. Raugoties uz Somijas pieredzi, kur ir daudz valsts atbalstītu iekšzemes lidojumu, nevar nerunāt par loģistiku un tās attīstību. Ja ir nodrošināti iekšzemes reisi, valsts teritorija ir daudz pieejamāka. Neapšaubāmi iegūst arī tūrisma nozare Liepājā. Jo tūristiem ir svarīgi īsos termiņos nokļūt līdz izvēlētajai atpūtas vietai. Manuprāt, no lidostas rekonstrukcijas ļoti iegūs bizness. Atgriežoties pie Somijas pieredzes, tā rāda: ja nav regulāri lidojumi, lidosta ir tuvu slēgšanai. Piemēram, tie uzņēmumi, kas savu darbību uzsāka laikā, kad šie lidojumi ir bijuši, savu uzturēšanos konkrētajā pilsētā var pārskatīt un arī to pamest. Jo viņiem ātra nokļūšana ir ļoti svarīga.

Lai Liepājas lidostā dzīvība neapsīktu, jāstrādā divos virzienos. Ceru, ka veiksmīgi izdosies ieinteresēt Latvijas nacionālās aviokompānijas, un notiks lidojumi no Liepājas uz Rīgu vai citām pilsētām. Starptautiskā mērogā jau esam iesaistījušies projektā “Baltic Bird”. Kopā ar vēl vairākām valstīm izstrādājam potenciālo pasažieru pieprasījumu un meklējam efektīvāko veidu, kā nodrošināt lidojumus tā, lai maksimāli ieinteresētu citas aviokompānijas. Tas ir plašs darbs. Bet kāpēc gan ne? Nākamgad Berlīnē atvērsies jauna lidosta, un kāpēc gan uz Berlīni nevarētu lidot no Liepājas?

Agris Sprūde,
SIA “Aviasabiedrības Liepāja” valdes loceklis