Uz jauno satiksmes dalībnieku forumu  no Nīcas šogad esam atbraukuši ar veselām trim
dalībnieku komandām. Divas komandas ir no 4.klases. Tā kā atbalstītāji nevēlējās
palikt mājās, atbrauca visa 4.klase. Savukārt trešajai komandai jau ir iepriekšēja
paredze un prakse.

Žēl tikai, ka mums nav vis BMX velosipēdi, bet ir
visparastākie divriteņi. Bet tā iegadījies ekonomisku apsvērumu dēļ. Līdz ar to
ar Rucavu spēkoties nevaram, jo viņiem ir BMX.

Bērniem par velo nodarbībām ir ļoti liela interese, viņi ar
lielāko prieku iesaistās aktivitātēs, taču treniņus šopavasar kavē
laikapstākļi. Nav bijis iespēju pietiekami daudz trenēties, jo pārsvarā laiks
bijis auksts, lija arī lietus.

Līdz ar to neesam tajā labākajā formā. Tas nenozīmē, ka
neesam gatavojušies un trenējušies, taču domāju, ka jaunākajiem dalībniekiem
būtu derējis vēl piestrādāt. Lielākie, protams, ir sagatavojušies godam, bet
mazākajiem šis pavasaris treniņiem bija par aukstu. Tiesa gan, jaunākie
dalībnieki labāk zina satiksmes noteikumus, jo pastiprināti mācījās tos.

Jaunos velobraucējus mācu jau vismaz 30 gadus, esmu arī ap
tūkstoti autovadītāju apmācījis. To daru jau kopš 1976.gada. Toreiz bija
konkurss ”Autoprieks”, ko sešus mēnešus translēja televīzijā. Toreiz izcīnīju
3.vietu, pēc kā ieguvu instruktora sertifikātu.

Gan satiksmes noteikumu apgūšana, gan praktiskās iemaņas
velosipēda vadīšanā jaunajiem satiksmes dalībniekiem ir ļoti liels ieguvums. Tas
dod lielāku pieredzi, bērni brīvāk var pārvietoties ar velosipēdiem, arī
iekļauties satiksmē, jo zina, ko drīkst darīt, bet kas jau ir pārkāpums.

Un uzlabojas arī velosipēda vadīšanas iemaņas. Kaut arī
braukt jau prot ikviens, jo ceļu satiksmē šķēršļu pārvarēšana lielos vilcienos nav
nepieciešama, tomēr jauniešiem, kas iemācījušies pārvarēt šķēršļus, ir labākas
iemaņas vadīt velosipēdu, viņi spēs tikt galā ar bīstamām un pat avārijas
situācijām. Šīs sacensības ir labs rūdījums.

Neesmu iedziļinājies, cik plaši šobrīd skolās apgūst
satiksmes noteikumus, bet uz pulciņu atnāk bērni ar dažādu sagatavotības
līmeni. Dažs labs zina vien to, ka gotiņa dod pienu, bet, pa kuru pusi ceļam
jābrauc, gan ne.

Uzskatu, ka ikvienā mācību iestādē būtu jābūt iekārtotai mācību
klasei, kur tiek apgūta ugunsdrošība, satiksmes drošība un darba aizsardzība.
Jo šīs ir zināšanu jomas, kas nepieciešamas ikvienam, turklāt mūža garumā.

Bērniem ir ļoti liela interese par nodarbībām velo pulciņā.
Sākumā mācīties grib visi, taču ar laiku interese noplok, jo jāiegulda darbs.
Tāpat motivāciju mazina tas, ka jākārto eksāmens, lai iegūtu velosipēda
vadīšanas apliecību. Bieži velosipēdisti saka, ka neredz jēgu kārtot eksāmenu,
ja vadītāja apliecība netiek pārbaudīta. Varbūt policijai vajadzētu veikt
stingrāku kontroli.

Braucot pa lauku ceļiem, kur satiksme nav pārāk intensīva,
situācija nav tik bīstama, taču pilsētā gan arī pieaugušajiem velosipēdistiem,
kuriem nav citu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, vajadzētu
pamācīties satiksmes noteikumus. Jo pilsētā satiksme ir daudz intensīvāka,
jāprot pareizi šķērsot ielas pa gājēju pārejām, jāspēj iekļauties satiksmes
plūsmā, neapdraudot pašiem sevi un neradot avārijas situācijas.