Es laikam daudzas lietas
uztveru vienkāršāk nekā vairums cilvēku un arī šis divu valūtu vienlaicīgas
apgrozības periods patiesībā pagāja daudz mierīgāk nekā biju gaidījusi. Vairāk
neziņas un šaubas bija tieši pirms janvāra, kad nevarēja saprast, cik daudz
vajadzēs eiro un kā notiks pārejas periods.

Tagad liekas, ka bija
sacelta pārāk liela ažiotāža. Gaidījām, ka vēl šīs divas nedēļas klienti aktīvi
norēķināsies latos, bažījāmies vai nepietrūks eiro, ko izdot atlikumos. Bet patiesībā
klienti ļoti ātri sāka norēķināties ar eiro, tāpat liela daļa maksāja ar
norēķinu kartēm. Rezultātā iegādātie eiro sākuma komplekti bija krietni par
daudz un radās problēmas ar to, kā tik vaļā no daudzajām eiro monētām.

Starta komplekti
uzņēmējiem sagatavoti tā, ka mazo nominālvērtību monētas bija pārāk daudz.  To dzirdēju arī no citiem uzņēmējiem. Vienu,
divu un piecu centu monētas bija nevajadzīgi daudz, vēlējos tās atdot atpakaļ
bankā, bet  tur uzzināju, ka jāmaksā
samērā liela komisijas maksa. Tāpēc kooperējos ar  vietējiem uzņēmējiem un liekās mazo
nominālvērtību monētas atdevu tiem, kam tās trūka. Jūtam, ka arī šobrīd monētu
ir krietni par daudz.

Manuprāt, arī paši
cilvēki bija ļoti gatavojušies šim pārejas periodam, jo latus saņēmām vien
pirmās trīs dienas, pēc tam dienā kasē bija labi ja pieci līdz desmit lati. Ņemot
vērā jau iepriekš izskanējušo aicinājumu gan masu medijos, gan tirdzniecības
vietās, procentuāli liela daļa klientu norēķinājās ar maksājumu kartēm. Restorānā
bijām arī uzlikuši lielu uzrakstu, ka nepieņemam simts un piecsimt latu
banknotes, bet patiesībā neviens pat nemēģināja šajā laikā norēķināties ar
šādām naudas zīmēm.

Tāpat mūsu restorānā
nebija gadījumu, kad kāds klients vēlētos daļu rēķinu apmaksāt latos un daļu
eiro. Klienti tiešām bija saprotoši un arī paši ātri pierada pie jaunās
valūtas. Mums šīs divas nedēļas pagāja ļoti mierīgi – varbūt mazākiem
tirgotājiem bija sarežģījumi. Mēs vienkārši pārinstalējām kasi un tagad tā
darbojas tikai atbilstoši vienai valūtai – eiro. Viss notiek datorizēti un līdz
ar to arī iespējams maksimāli izvairīties no kļūdām, piemēram, aprēķinot
atlikumu. Tas, protams, atvieglo arī kasieru un viesmīļu darbu.

Es viennozīmīgu neesmu
eiro noliedzēja un naudu uzskatu tikai par maksāšanas līdzekli. Arī tūristiem
tagad ir daudz ērtāk, ja, atbraucot pie mums, var norēķināties ar savas valsts
naudu. Jau šobrīd kasē saņemam ļoti daudz citu valstu monētas.