Intervija ar Dienvidkurzemes novada domes Izglītības un sporta komitejas vadītāju Andreju Radzeviču.

– Ciktāl šobrīd ir Priekules vidusskolas reorganizācija – pārveidošana par pamatskolu?

– Plānots, ka skolu tīkla jautājumu skatīsim ārkārtas Izglītības un sporta komitejas sēdē, kas varētu notikt 27. maijā. Gala lēmumu par to, vai Priekules vidusskolu reorganizēs, pieņems domes sēdē.

– Vēstulē minēts, ka Priekule atrodas lielas teritorijas vidū, tāpēc skolēniem ērti nokļūt skolā.

– Izglītības un zinātnes ministrijas skolu tīkla kartē, [kurā iezīmētas potenciāli saglabājamās vidusskolas un ģimnāzijas], ko saņēmām 2023. gadā, bija iezīmēta Vaiņodes vidusskola.

Ņemot vērā, ka pedagogiem atalgojumu nodrošina valsts, tā pieejamību, nodrošinājumu, [skolu] izkārtojumu skatās plašāk – novada robežās.

Grūti teikt, kuru skolu vecāki kopā ar bērniem izvēlas. Brīžiem aiziet ne uz tuvāko, bet to, kas viņiem pēc kādiem motīviem patīk vairāk.

Lai novadā veidotos prognoze un pašvaldība uzzinātu, ko bērni un viņu vecāki domā par izglītību pēc 9. klases, visās novada skolās notika aptauja 9. un 8. klašu skolēniem un viņu vecākiem.

Neviens no Priekules kaimiņskolu bērniem vai vecākiem neizteica interesi par Priekules vidusskolu vai vēlmi doties uz to mācīties.

– Ko nozīmē kaimiņos esošās Vaiņodes vidusskolas noteikšana par pieejamības skolu?

– Šim apzīmējumam ir saistība ar minēto ministrijas izstrādāto karti. Taču skatīsimies plašāk! Runa ne tikai par Vaiņodes, bet arī par Nīcas vidusskolu.

Tāpēc vēlamies pieņemt lēmumu [Izglītības un sporta komitejā], lai ir skaidrība par nākotni, jo

arī Nīcas skola šobrīd neatbilst ministrijas noteiktajiem skaitliskajiem kritērijiem.

Tie redzami publiskotos politikas dokumentos.

Nīcas skolēnu vecāki jau daudz agrāk izteica satraukumu par iespējamām skolas pārmaiņām. Viņi vērsās pie manis ar vēstuli, un es to nodevu Valsts prezidentam, kad viņš augustā ieradās Dienvidkurzemē.

Tanī brīdī aktivitāte no Priekules vidusskolas puses nebija dzirdama, lai gan tur bija daudz mazāks skolēnu skaits.

Taču nīcenieki jau uzsvēra problēmu, kaut viņiem skolēnu skaits gandrīz divreiz lielāks nekā Priekulē. Tā ka komitejas lēmums būs komplekss.

– Kāds novada vidusskolu tīkls ir pašvaldības plānos?

– Skaitliskajiem kritērijiem atbilst Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola un Aizputes vidusskola, bet trīs kritērijiem neatbilst – Nīcas, Priekules un Vaiņodes vidusskola.

Tāpēc radies jēdziens pieejamības skola, kas kartē ir Vaiņodes vidusskola, bet vēlreiz uzsveru, ka runa arī par Nīcas vidusskolu.

Kaut arī pēc atklātās vēstules un no tikšanās klātienē noprotu, ka skolēnu vecāku aptaujas neuzskata par autoritatīvām,

pēc manām domām, tieši lēmums, kur tālāk mācīties, ir svarīgākais.

Tāpat – cik daudzi izvēlas palikt tajā pašā skolā, bet cik – ne.

Notika divas aptaujas. Pirmā – tikai 9. klašu skolēniem, bet tad mums norādīja, ka aptaujāto loks jāpaplašina, un otrreiz aptaujāja gan 9., gan 8. klašu skolēnus un viņu vecākus.

Ja vairums izteiktu pārliecību, ka turpinās mācības Priekules vidusskolā, tad droši būtu nevis skolas padomes lēmumi, bet konkrētu vecāku iesniegumi, kuros rakstīts, ka viņi vēlas, lai viņu bērni uzsāktu jauno mācību gadu Priekules vidusskolā vai arī – pēc gada.

Šāds oficiāls dokuments būtu domei saistošs.

Priekules vidusskolas padomes otrajā sēdē diskusijās izskanēja, ka normāla klase būtu ar vismaz 10 bērniem; tā izteicās viņi.

No pašvaldības puses izskanēja, ka varētu pieļaut arī vismaz astoņus skolēnus, bet arī tad droši vien vidusskolas posms neatbilstu visām ministrijas prasībām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.