Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Andris Bišofs: Galvenais, lai kājas siltas!

Andris Bišofs: Galvenais, lai kājas siltas!
Foto: liepajniekiem.lv
04.02.2015 11:54

Andris Bišofs, Latvijas pirmās palīdzības vienības pirmās palīdzības programmas koordinators

Receptes, kā sevi pasargāt no saaukstēšanās nav. Taču viena
no būtiskākajām lietām, lai nesaaukstētos, ir padomāt par ziemas laikam
piemērotiem apaviem. Tāpat jāsargā kakls un skausts – jāsarūpē piemērots apģērbs.
Un jārūpējas par to, lai neiznāktu sasvīst. Ja tā gadījies, sasvīdušam noteikti
nevajadzētu doties ārā. Ja to visu ievēro, neuzturas caurvējā, domāju, ka
nevajadzētu būt problēmām.

Runājot par ziemas apstākļiem piemērotiem apaviem, domāju
tādus, kas nelaiž cauri ūdeni, jo, kā zināms, kūst ne tikai uz apaviem
nokļuvušais sniegs, bet arī ietves un ielas pilsētā visbiežāk ir apstrādātas ar
sāls un smilts maisījumu, kā dēļ nepiemērotos apavos kājas ātri var kļūt
slapjas. Jo, ja cilvēkam ir slapjas kājas, tad saaukstēšanās garantēta – otrā
dienā iesnas ir klāt. Emīlam bija absolūta taisnība: galvenais, lai kājas
siltas.

Cepure ir mazāk svarīga. Tiem cilvēkiem, kuri jau ir rūdīti,
kuri ziemā staigā pliku galvu, problēmas neradīsies. Savukārt tiem, kuri nav raduši
staigāt bez galvassegas, gan būtu jābūt uzmanīgiem – labāk tomēr aukstā laikā
uzlikt cepurīti.

Tāpat pieaugušajiem primārie nav cimdi. Ir kabatas, kurās
sliktākajā gadījumā rokas var paslēpt un apsildīt. Maziem bērniem gan noteikti
vajadzētu cimdiņus, jo bērni, vienmēr būdami kustībā, laikus var nepamanīt, ka
viņiem rokas nosalušas. Vecāki tikai vēlāk konstatē, kas noticis – bieži tad,
kad bērns jau saaukstējies.

Ja nu tomēr gadījies saaukstēties un iesnas ir klāt,
jārēķinās, ka vairākas dienas nāksies ar tām sadzīvot. Tiesa gan, pārlieku ilgi
mēģināt pašārstēties un ielaist kaiti nevajadzētu. Labāk meklēt ārsta
palīdzību, lai neiedzīvotos komplikācijās, kad ar pirmo palīdzību vairs nebūs
līdzēts. Bet vieglas saaukstēšanās gadījumā vecajām labajām tējiņām nebūs ne
vainas.

Ziemas laikā otra bīstamība ir iespēja apsaldēties. Ziņās
vēsta, ka Latvijā šoziem jau ievērojams skaits cilvēku guvuši apsaldējumus.
Viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ notiek apsaldēšanās, viennozīmīgi ir
alkohols. Joprojām cilvēki nesaprot, cik tas bīstams. Jā, kādu mirkli pēc
alkohola lietošanas, būdams reibumā, cilvēks jūtas labi. Taču viņš nejūt, kā
ķermenis atdziest, tiek gūts apsaldējums. Un, nedod Dievs, ja šāds cilvēks kaut
kur aizmieg!

Un te jau ir arī līdzcilvēku atbildība. Jautājums: vai,
ieraugot uz ielas guļošu cilvēku, iesim viņam klāt vai neiesim? Bet būtu jāiet
un jāpalīdz! Jo, ja cilvēks ilgstoši gulēs aukstumā, rezultāts būs sekojošs –
apsaldējums garantēts. Un tas var novest līdz amputācijai.

Ķermeņa daļas, kuras visbiežāk gūst apsaldējumus, ir rokas,
kājas, seja, deguns un ausis. Kājas no sala cieš, ja apauti nepiemēroti apavi,
piemēram, tie ir pārlieku mazi, spiež vai arī ir mitri. Tāpat, kā ar
saaukstēšanos, arī ar apsaldēšanos galvenais ir, lai kājas būtu siltas.

Rokas tiek apsaldētas, ja lielā salā nav cimdu. Seja jau ir
diezgan norūdīta. Cik esmu pētījis, sejas apsaldējumi mūsu klimatiskajos
apstākļos tiek konstatēti retāk. Biežāk cilvēki gūst kāju un roku apsaldējumus.
Un, kā rāda statistika, visbiežāk apsaldējumus guvuši tie, kuri bijuši reibumā
un kaut kur aizmiguši.

Pirmā palīdzība, ja notikusi apsaldēšanās, viennozīmīgi ir
vērsties ārstniecības iestādē. Tas ir pats pirmais, kas jādara! Līdz mediķu
atbraukšanai cietušais jāienes telpās, piemēram, kādā sabiedriskā iestādē, un
apsaldētā vieta – rokas vai kājas – jāsasedz, jāietin. Taču nekādā gadījumā
nedrīkst berzēt apsaldēto vietu, mērcēt karstā ūdenī, izmantot alkoholu. Tas
situāciju vērsīs vēl tikai sliktāku.

Nekavējoties ir jālūdz mediķu palīdzība! Un domāju, ka
ikviens zina: ”113” ir Ātrās palīdzības tālrunis. Turklāt sliktākajā gadījumā
var zvanīt arī uz ”112” un lūgt savienot ar mediķiem.

Un tas jādara ne tikai tad, kad apsaldējumus guvis kāds no
tuviniekiem vai draugiem, bet arī cilvēks uz ielas. Jo mediķi brauks pie visiem
– netiek šķirots, vai cilvēks turīgs vai trūcīgs, vai tas ir alkohola reibumā
vai ir bezpajumtnieks. Pirmā palīdzība pieejama visiem.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz