Pēc pāriešanas uz ziemas laiku, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē, vakari kļuvuši vēl tumšāki. Gaismu atstarojošās vestes diennakts tumšajā laikā lietot ir ļoti būtiski, jo bez atstarojošas vestes gan gājējs, gan velosipēdists ir neredzams.

Autovadītājs, diennakts tumšajā laikā braucot, tumšu velosipēdistu vai gājēju var pamanīt 45 metru attālumā. Braucot ar ātrumu 90 kilometri stundā, autovadītājs šo ceļa posmu veic laikā no 1 līdz 2 sekundēm. Ja vadītājs šādā attālumā pamanījis šķērsli, tad noreaģēt uz šo situāciju – nobremzēt vai apbraukt šķērsli – ir gandrīz vai neiespējami.

Savukārt, ja ir atstarojoši elementi – atstarojoša veste vai arī apģērbā iestrādāti atstarojoši elementi, autobraucējs velosipēdistu vai gājēju var pamanīt 140 metru attālumā. Ar tālām gaismām – pat 400 metru attālumā.

Atstarojoša veste cilvēku parada līdz desmit reizēm pamanāmāku, nekā bez atstarojošiem elementiem. Autovadītāji noteikti zina, ko nozīmē atstarojoši elementi ceļu satiksmē. Tās ir ceļa zīmes, ceļa stabiņi, atstarojoši elementi barjerām, arī horizontālais apzīmējums, kas atstarojas.

Diennakts tumšajā laikā, vēl jo vairāk, ja ir migla, dūmaka vai lietus, atstarojošie elementi objektus un satiksmes dalībniekus dara vieglāk pamanāmus.

Runājot par velobraucējiem, esmu patīkami pārsteigts. Pēdējā laikā velobraucēji ir patiesi labi aprīkoti. Gan velosipēdi ar atstarotājiem, gan velobraucēji – atstarojošās vestēs.  

Tā ir pozitīva tendence. Un tas liecina: cilvēki apzinās, cik liela nozīme ir drošībai.  

Ja kāds uzskata, ka atstarotāju un atstarojošo vestu izmantošana nav stilīga, bojā koptēlu, ir iespējams atrast aizstājējus tradicionālajiem atstarotājiem. Piemēram, savu apģērbu ar dažādiem paņēmieniem var personalizēt, atstarojošo dziju ieadot šallēs un cepurēs, jo ziemas laikā taču staigājam siltāk saģērbušies.

2015.gada 10 mēnešos Latvijā bojā gāja 41 gājējs, gadu iepriekš attiecīgajā laika posmā – 51 gājējs. Kaut arī samazinājums ir par 20%, bojā gājušo mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku skaits vēl aizvien ir ļoti augsts – 38% no visiem bojā gājušajiem (Eiropā vidēji šis rādījums ir 18%).

Gājējiem kritiskākie mēneši ir gada nogale: oktobrī, novembrī un decembrī bojā iet tikpat daudz cilvēku cik gada pirmajos deviņos mēnešos. Gada tumšākajos mēnešos katru trešo dienu iet bojā viens gājējs, bet katru dienu 1 līdz 2 gājēji un velosipēdisti iekļūst sadursmēs ar auto un gūst traumas. 70% no visiem negadījumiem notiek tumsā vai krēslā

Taču gribu piebilst, lūk, ko. Protams, gājējiem ir svarīgi tumsā rūpēties, lai tie būtu redzami autovadītājiem, bet vēl nozīmīgāk ir izmantot to satiksmes telpu, pa kuru ir visdrošāk pārvietoties.

Un šeit ir retorisks jautājums: vai visi autovadītāji, kuri tumsā ir notriekuši gājējus, ir braukuši pa gājēju celiņiem, ietvēm vai ceļa nomalēm? Domāju, kā nē. Gājēji, visdrīzāk, ir atradušies uz braucamās daļas, pa kuru jāpārvietojas transportlīdzekļiem!

Tāpēc ļoti silti aicinu gājējus, tumsā pārvietojoties, pirmām kārtām iet pretēji transportlīdzekļu kustībai. Un to darīt visdrošāk būtu pa ietvi vai ceļa nomali. Bet, ja ceļa nomales nav, tad vismaz uz to brīdi, kad pretī brauc transportlīdzeklis, paņemt platu soli pa kreisi un nokāpt no braucamās daļas. Aizbrauks Transportlīdzeklis, varēsiet ceļu turpināt.

Tāpat, lūdzu, ejot gar ceļa malu, neklausieties skaļu mūziku austiņās, jo no aizmugures arī var tuvoties transportlīdzeklis, kurš, piemēram, tajā brīdi veic apdzīšanas manevru. Uz ceļa vienmēr jābūt redzamiem un modriem!

Arnis Jekste, CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks