Ne darbā, ne arī privātajā dzīvē man nav bijušas nekādas problēmas tādēļ, ka otrs cilvēks runā krievu valodā. Liepājā lielākās nevalstiskās organizācijas ir aizņemtas nevis domājot par etniskiem konfliktiem, bet gan ar to, kā strādāt, ko darīt un kā izdzīvot.

Pie mums nāk un pēc palīdzības vēršas dažādu tautību cilvēki. Cik vien varu palīdzu, nešķiroju, vai tā ir kāda nacionālā biedrība vai vienkārša biedrība. Ar visiem runāju vienādi. Jāsaka, ka etniskās biedrības Liepājā ļoti rūpējas par savu kultūru. Pārsvarā organizē dažādus pasākumus ar savām tradīcijām. Un nacionālie naidi… Manuprāt, par to nemaz domu nav! Nezinu, kur un kā konflikti varētu rasties.

Kā izpaužas mūsu palīdzība citu tautību cilvēkiem? Galvenokārt, ar padomu. Atbildam arī uz jautājumiem, piemēram, kas saistīti ar dokumentāciju, ja tiek iesniegts projekta pieteikums. Tāpat iesakām ar ko labāk runāt, ja tiek meklēti sponsori kādam viņu iecerētajam pasākumam. Jāsaka gan, ka projektu konkursos mazākumtautību organizācijas piedalās diezgan maz. Nedomāju, ka tas būtu dēļ tā, ka viņi nesapratu vai nemācētu sagatavot nepieciešamos dokumentus latviešu valodā. Vienkārši šī iespēja netiek izmantota.

To apliecina kaut vai gadījums aizvadītajā nedēļā. Mans praktikants apzvanīja visas nacionālās biedrības Liepājā. Tā kā viņš pārāk labi nepārzina krievu valodu, ar visiem runāja latviešu valodā. Un tikai vienā no šīm biedrībām puisim radās problēmas. Tas nozīmē, ka latviešu valodu vairums zina. Un tas, ka tajā brīdī klausuli bija pacēlis cilvēks, kurš nesaprata latviešu valodu, nenozīmē, ka biedrībā nav cilvēku, kuri to ļoti labi pārzinātu. Piemēram, fondā “Agape” dominē krievu valoda, taču viņi katru gadu raksta projektus latviešu valodā, turklāt gramatiski ļoti pareizi. Bet ir, protams, kam tas neizdodas un tādās reizēs palīdzam. Man šķiet, tā notiek jebkurā organizācijā, iestādē, tādēļ īsti nesaskatu, kurs ir problēma.

Brigita Dreiže,
Liepājas domes eksperte NVO
un sabiedrības integrācijas lietās