Intervija ar Liepājas Ezerkrasta sākumskolas direktori Daci Gedroviču.

– Vai streiks izdosies?

– Grūti pateikt. Pozitīvais ir tas, ka pirmajā dienā pēc protesta gājiena premjerministrs un Izglītības un zinātnes ministrija bija gatavi sēsties pie sarunu galda un sarunāties vēlreiz ar arodbiedrības vadību par veicamajām izmaiņām jau apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos. Tas ir pozitīvais, ka ir šis dialogs.

Protams, viņi strīdas viens ar otru, katram ir savs viedoklis, bet galvenais, lai viņi sarunājas.

– Vai tie kolēģi, kas piedalījās gājienā Rīgā, dalījās savos iespaidos?

– Jā, kolēģi sūtīja man informāciju, arī fotogrāfijas par to, kā tur viss notiek. Lielā vienotība, šķiet, ir tas, kas kolēģiem spilgti palicis atmiņā. Arī lielais skaits sapulcēto cilvēku.

Vēl tagad viņi piemin vienotības garu, kas ir valdījis gājiena laikā, uzrunu laikā.

Tiešraidēs notiekošajam nesekoju līdzi, klausījos un skatījos ziņu pārraides, kas bija pēc tam vakarā.

– Kā streikā izlēma piedalīties visa skola?

– Mums par to bija apbrīnojama vienotība. Lai darītu savu darbu, lai mēs mācītu skolēnus katru dienu, mums ir ļoti daudz jāvelta laiks, lai plānotu savu darbu un lai gatavotos darbam. Un ikviens mēs esam tajā iesaistīti, mēs visi zinām, cik daudz laika mēs katrs patērējam, meklējot mācību materiālus, kuru nav joprojām. Jo nav arī grāmatu, kas atbilstu jaunajai programmai.

Skolotājiem ārkārtīgi daudz ir jāmeklē mācību materiāli, lai katru dienu sagatavotos katrai stundai. Tāpēc tā vienotība ir tik fenomenāla. Nevienam nebija šaubu nepiedalīties.

– Šķiet, ka runa nav par naudu, bet attieksmi, cieņu pret pedagogu.

– Mūsu skolā neviens skolotājs to neizvirzīja kā prioritāti. Par algām mēs šeit skolā būtībā nerunājām. Jo mēs neviens neesam iedziļinājušies šajos aprēķinos, mēs nevaram spriest par to, vai tie ir veikti korekti un pareizi. Ir komisija, cilvēku grupa, kas pārliecinās, vai šie aprēķini ir pareizi. Tik detalizēti nespējam iedziļināties tajā, kādas tad būs jaunās algas no 1. septembra.

Bet, atgriežoties pie attieksmes jautājuma, manuprāt,

tas ir ārkārtīgi bezatbildīgi, tikai 15 minūtes pirms valdības sanāksmes iesniegt apstiprināšanai noteikumus, kas skar daļu Latvijas iedzīvotāju,

un kurus neviens nav ne pārbaudījis, neviens par tiem nav sarunājies.

Neviens nesarunājas par to, vai skolotājam ir patiešām no kā mācīt. Tiek uzstādīts, lai būtu labi rezultāti centralizētajos eksāmenos, bet, kā skolotājs skolēnu var sagatavot labajam rezultātam, par to neviens ar skolotāju nesarunājas. Vai viņam ir vispār no kā mācīt.

– Tas jūsu skolā satrauc visvairāk?

– Jā, mēs strādājam ar sākumskolas posmu, no 1. līdz 3. klasei. Tas, kā skolotājs velta savu laiku, lai sagatavotu katru nākamo dienu, lai mazos bērnus mācītu, ir fenomenāli.

Man bija interesanti pirmdien skatīties, kā ministre pauž apmierinātību un it kā nesaprot, kāpēc skolotāji, lūk, dusmojas, kāpēc protestē, jo ir taču apstiprināti MK noteikumi un ir taču algas pielikums.

Manuprāt, cilvēks nav absolūti iedziļinājies izglītības jomā.

Manuprāt, tik vieglprātīgi runāt un tik bezatbildīgi pieņemt lēmumus, kas skar patiešām lielu daļu sabiedrības, nevar.

– Kā paredzat notikumu attīstību? Tiek runāts par streika pagarinājumu.

– Grūti prognozēt, kā tas varētu attīstīties uz priekšu. Mēs sekosim norisēm, ir otrā streika diena.

Mani skolotāji atrodas mājās, mēs darba jautājumus nekādus nerisinām šajā laikā. Skolā strādā tikai tehniskie darbinieki, viņi atbalsta pedagogus, bet viņi nevar atļauties trīs dienas bez darba algas strādāt. Tāpēc viņu izvēle ir tāda, bet viņi atbalsta pedagogus un visu to saprot. Mani skolotāji ir ieņēmuši stingru pozīciju.

Vai viņi turpinās, nezinu patlaban pateikt. Jāsaprot, kā veiksies sarunas arodbiedrībai ar valdības pārstāvjiem. Tas arī noteikti būs nozīmīgi, kādi būs rezultāti.

– Bet pagaidām rīt plānojat atsākt mācību procesu?

– Jā, esmu informējusi vecākus par to, ka ceturtdien atsākam mācību darbu.

– Citu izglītības iestāžu skolotāji streikā nepiedalās. Vai tādēļ, ka nevar atļauties nestrādāt?

– Nemācēšu atbildēt, bet es varētu piekrist, ka tas varētu būt viens no iemesliem. Kādi vēl – grūti pateikt. Neesmu sarunājusies ne ar vienu no skolotājiem, kuri nestreiko.

– Kāda ir vecāku attieksme? Jo pirmklasniekus atstāt mājās bez uzraudzības vēl īsti nevar.

– Man personīgi nav informācijas par vecāku neapmierinātību. Iespējams, ģimenēs mājās negatīvas sarunas par to ir, bet man tādas informācijas nav. Vecākus informēju caur e-klases pastu, un saņēmu no sešiem vecākiem arī atbalsta vēstules, kurās pauda izpratni par gaidāmajiem notikumiem.

Pirmajā streika dienā interesējos arī pašvaldībā par to, vai nav saņemta no mūsu skolas vecākiem kāda neapmierinātība, ņemot vērā to, ka mūsu skola visa piedalās streikā un ir vienota, taču arī pašvaldībai nekādu ziņu nebija.

Gribu piebilst, ka skolotāji nepriecājas par šo situāciju. Manā skolā strādā skolotāji, kuriem patīk šis darbs. Mēs protestējam par līdz šim saņemto attieksmi.