Intervija ar kādreizējo EP deputāti Daci Melbārdi.

– Ko nozīmē būt Eiroparlamenta deputātam?

– EP deputāts ir ārkārtīgi neatkarīgs, viņu neviens īsti nepieskata. Izvēle būt ļoti aktīvam vai nedarīt neko ir uz deputāta sirdsapziņas.

Algas ziņā nekas nemainās, vienīgā stingrā uzskaite ir saistīta ar Strasbūras sesijām, kuru apmeklējums zem 50 procentiem ietekmē algu.

Reālais darbs notiek komitejās un darba grupās. Procesus var ietekmēt tad, ja deputāts tiek pie tā saucamajiem failiem – likumdošanas aktiem vai ziņojumiem, kas veido Eiropas dienas kārtību.

Veidojot regulas un direktīvas, ir tas brīdis, kad Latvijas intereses visvairāk būtu jāpārstāv.

Strādājot pie dokumentiem, var to redakcijā iecīnīt iekšā teikumus un pantus, kas ir labvēlīgāki Latvijai.

Lai dabūtu cauri Latvijas intereses, deputātam jābūt trīskārt aktīvākam nekā Vācijas pārstāvim, jo mēs esam mazāk, jautājumi ir daudz vairāk jāskaidro un jālobē.

– Cik sarežģīti ir sākt strādāt EP?

– Daudz vieglāk ir tiem, kas iepriekš strādājuši valsts pārvaldē un braukuši uz sanāksmēm un darba grupām, jo tad ir skaidrs, kā tiek risināti Eiropas Savienības jautājumi, kāda ir specifiskā darba valoda.

Ja iepriekš nekas tāds nav darīts, noteikti paiet ilgs laiks, kamēr saprot, kas un kā notiek apkārt.

– Vai jaunievēlētam deputātam frakcijas kolēģi sniedz atbalstu?

– Ir dažādi, kā kuram gadās. Katrs deputāts strādā diezgan individuāli, nav tā, ka kolēģis sēž blakus un stāsta, kas jādara.

Pašam jāspēj ātri pielāgoties.

Nepieciešams labi zināt svešvalodas, lai veidotu neformālās saiknes.

Deputātam ļoti svarīgi izveidot sev labu komandu – viens līdz trīs palīgi Briselē un tikpat Latvijā. Ja deputāts nav pieredzējis ES jautājumos, viņš var izvēlēties zinošu palīgu, kas daudz ko var pateikt priekšā.

Slinkāki deputāti paši daudz nestrādā, bet ļauj palīgiem strādāt.

– Kāda ir alga, un kādus papildu labumus iegūst eiroparlamentārietis?

– Algas ir sasaistītas ar inflāciju un tiek piekoriģētas.

Pēdējo gadu laikā deputāts uz rokas saņēma aptuveni septiņus tūkstošus eiro mēnesī.

Par komandējumu uz Briseli deputāts saņem 300 eiro dienā viesnīcas un ēdināšanas izdevumiem. Viesnīcas Briselē patiešām ir ļoti dārgas.

Deputāta rīcībā ir EP autoparks, lielākoties transports sagaida lidostās, stacijās un aizved uz parlamentu, nogādā viesnīcā, taču nevar braukāties, kur vien ienāk prātā.

Ir veselības apdrošināšana, iemaksas pensijas fondā.

Mēnesī apmēram četrus tūkstošus eiro ieskaita deputāta atvērtā kontā Latvijā, par šiem līdzekļiem ir pienākums izveidot un uzturēt vietējo biroju.

– Vai ir jūtama vēlētāju interese par to, ko viņu izraudzītie deputāti dara un paveic?

– Piektdienās parlamentā nekas nenotiek, lai deputāts varētu tikties ar saviem vietējiem vēlētājiem. Iespējas ir, bet atkarīgas no deputāta iniciatīvas.

Iedzīvotāji mēdz uzrunāt deputātus, īpaši, ja sagatavošanā ir kāds nozīmīgs dokuments, bet nevaru apgalvot, ka ir ļoti liela Latvijas vēlētāju aktivitāte.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.