Mācīties ceļu satiksmes noteikumus un iegūt velosipēda vadīšanas apliecību ir ļoti būtiski, jo tādējādi mainās ne tikai bērnu, bet ikviena cilvēka attieksme pret ceļu satiksmi – apliecība nozīmē, ka tās īpašnieks ir pilnvērtīgs satiksmes dalībnieks. Zināt satiksmes noteikumus velosipēdistam ir pirmais noteikums, pats sākums!

Šis ir jau vismaz desmitais gads, kad ar bērniem braucam uz Liepāju, lai kārtotu eksāmenu un bērni iegūtu velosipēda vadīšanas apliecības. Neesmu skaitījusi, cik bērnu apliecības jau saņēmuši, jo klases vairs nav lielas. Bet kopējais skaits nav mazs. Joprojām atceros pirmo klasi, ar ko atbraucām. Eksaminējamie automātā izdzēra visu tēju, kamēr sagaidīja savu kārtu uz eksāmenu, jo toreiz klases bija lielākas.

Velosipēdista tiesību iegūšana mūsu bērniem jau izveidojusies par tradīciju. Vien nu, kad apliecības var iegūt no 10 gadu vecuma, sākam ar 4.klasi. Kamēr velosipēda vadītāja apliecību varēja iegūt no 12 gadu vecuma, sākām ar 6.klasi.

Pērn, kad varēja sākt eksāmenu kārtot no 10 gadu vecuma, mēģinājām pirmajā vilcienā ielekt uzreiz visi – gan 10, gan 11 un 12 gadus vecie. Mazākajiem pērn bija grūtāk, viņiem tā neveicās. Arī šogad to jūtu – mazākajiem, kas sāk no nulles, ir grūtāk. Tiem, kas jau braukuši ar velosipēdu, piedalījušies sacensībās, ir mazliet vieglāk.  

Tomēr tas ir labi, ka eksāmenu var sākt kārtot un apliecību iegūt no 10 gadu vecuma, jo arī par 12 gadiem jaunāki bērni brauc ar velosipēdiem. Un labāk ir, ja viņi zina noteikumus. Pagastā skatos, kā pirmklasnieks no sētas stumjas ārā un brauc uz skolu ar ritenīti. Tas nav īsti droši.

Pagastā velosipēda vadīšana bez apliecības varbūt vēl nav tik bīstama, bet pilsētā tas ir nopietni. Velosipēda vadītājam ir jāpadomā, kā viņam braukt ne tikai pa ietvi un velo celiņiem. Un jāatceras, ka velosipēdists nav satiksmes karalis! Ir jāievēro visi satiksmes noteikumi! Sevišķi, šķērsojot krustojumus. Pati esmu redzējusi diezgan bīstamas situācijas.

Velosipēda vadītāja apliecība, kuras iegūšanai jāiemācās ceļu satiksmes noteikumi, ir pamats, uz kura būvēt drošību satiksmē. Un tā vairo atbildību.

Un arī pieaugušajiem, kuri mēdz braukt ar velosipēdu, vajadzētu iegūt velosipēda vadīšanas apliecību. Nevar teikt: es braucu ar divriteni un man neko nevajag. Tieši šodien pamanīju, ka policija pie mums Rucavā kontrolēja velosipēdistus. Nezinu, protams, vai pārbaudīja tiesības, bet tās vajadzētu gan.

Velosipēda vadītāja tiesības ir tas minimums, lai saprastu, kas ir satiksmes drošība. Iespējams, vecākiem cilvēkiem nav vienkārši to izdarīt, bet noteikti uzlabosies satiksmes drošība. Sevišķi pilsētā, kur pārvietošanās nav tik vienkārša kā laukos, kur nav tik dzīva satiksme. Ir jābūt kaut kādām zināšanām, lai iekļautos satiksmē – nevar skriet ar savu ritenīti, kur un kā grib.