Atkal ir saasinājies jautājums par pacientu pateicību maksājumiem ārstiem. Un, manuprāt, dīvaini ir tas, ka nevis šis temats ir saasinājies, uzsverot valsts atbildību par mediķu algām, bet gan atkal šo problēmu mēģina uzvelt uz pacientu pleciem. Jaunais veselības ministrs Ivars Eglītis meklē ceļus, kā legalizēt šos pateicības maksājumus – viņa piedāvājums ir iemaksāt tos slimnīcas kasē, lai pēc nodokļu nomaksas slimnīca šo naudu izmaksātu attiecīgajam ārstam.

Ārstu arodbiedrība jau ir paudusi noraidošu attieksmi pret šo ieceri, savu noliegumu pamatojot ar to, ka legalizējot “pacientu pateicības”, piekļūšana veselības aprūpei kļūtu vēl nevienlīdzīgāka nekā līdz šim. Un arī mans personiskais viedoklis saskan ar šo domu. Pirmkārt, tāpēc, ka šajā gadā mūsu valsts veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta ir atvēlējusi vismazāko daļu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Ja pirms tam bija aptuveni 3,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, tad šogad tie ir tikai 3,2 procenti. Tātad faktiski valsts jau ir paudusi savu attieksmi, un tā skaidri un gaiši pasaka, ka valsts nav gatava pildīt savus pienākumus – rūpēties par cilvēku veselību, ko tā, starp citu, pati ir deklarējusi kā savu prioritāti. Otrkārt, būsim atklāti – pašlaik iedzīvotāji jau maksā 30 līdz 50 procentu no veselības aprūpes maksājumiem: tie ir gan līdzdalības maksājumi, gan maksa par vizītēm pie privātprakses ārstiem, gan arī šie paši neoficiālie maksājumi un citi. Bet nu mēs valsts līmenī vēlamies cilvēkiem šo krustu padarīt vēl smagāku. Manuprāt, tas ir ļoti negodīgi.

Turklāt man ir vēl kāda nesaprasta lieta – kāpēc, tikko nāk jauns veselības ministrs, tieši šo neoficiālo maksājumu problēma tiek akcentēta kā galvenā? Kaut vai atceramies Vinetu Veldri tai laikā, kad notika prezidenta Valda Zaltera kandidatūras izvērtēšana šim nozīmīgajam amatam. Ministrs bija tas, kurš aizstāvēja ideju, ka pacientiem ir jāatstāj iespēja savam labajam ārstam pateikties. Nu ir jauns ministrs, kurš atkal ir ķēries tieši pie šīs problēmas. Bet, manuprāt, ne jau tā ir galvenā. Varam, protams, Eglīša ierosinājumu uztvert kā pārejas modeli, tomēr man tas nav pieņemams, un es ļoti ticu, ka valsts uzņemsies atbildību par ārstu atalgojuma problēmu, nevis mēģinās to risināt ar pacientu naudiņu. Pietiek ņirgāties par slimiem cilvēkiem!

Daina Saulīte-Kandevica,
Liepājas Reģionālās slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja