Saeima atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz dubultot sodus
par braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Kā lasīju portālā “Delfi”, grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz, ka turpmāk par ātruma pārsniegšanu
līdz 10 kilometriem stundā vieglo auto vadītājiem būs brīdinājums,
savukārt kravas auto vadītājiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas
sodu 10 eiro apmērā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā  vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām
vietām paredzēts brīdinājums vai 20 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās –
brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Smago automobiļu vadītājiem par šādu
pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus
apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Es uzskatu, ka sodu palielināšana ir cīņa ar sekām, nevis ar
cēloņiem. Manuprāt, ir ļoti maz cilvēku, kas nu, pēc sodu palielināšanas,
brauks lēnāk. Visticamāk, būs daļa, kas paliks valstij parādā, nespējot sodus
samaksāt.

Ar mācīšanu var iemācīt cilvēkus pareizi un adekvāti
uzvesties uz ceļa. To var izdarīt ar attieksmi, nevis ar sodiem.

Iespējams, valstij nepieciešami papildus līdzekļi, un sodu
palielināšana par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir viens no veidiem,
kā šie līdzekļi tiek meklēti. Un satiksme nav vienīgā joma, kurā cilvēki tiek
”slaukti”.

Risinājums, lai netiktu pārkāpti noteikumi un pārsniegts
atļautais braukšanas ātrums, manuprāt, nebūs, kamēr nebūs cilvēkiem citādāks priekšstats
par satiksmi. Kamēr mūsu bērniem netiks rādīta laba priekšzīme, ka jāievēro
noteikumi, jābrauc pēc tiem.

Iespējams, kāda daļa likumpārkāpēju ”atbirst” pēc lielajiem
sodiem par braukšanu dzērumā. Bet attiecībā uz ātruma pārsniegšanu ir tā, ka
tie, kas ātri brauc, sodus nemaksā. Tāpat kā tie, kas brauc dzēruši, bēg un
taisa vēl lielākas ”ziepes”.

Būs muļķīgi, ja par maziem pārkāpumiem, par nenozīmīgu
ātruma pārsniegšanu, sodu uzlikšana būs kā naudas ”slaukšanas” veids. Sods ir
cīņa ar sekām, ne cēloņiem. Lietderīgāka būtu sabiedrības izglītošana. Pretējā
gadījumā, lai panāktu situācijas uzlabošanos, ir jānomainās paaudzēm.

Palielinātie sodi jau nav vienīgais jaunums satiksmes
dalībniekiem. Izmaiņas ir arī noteikumos velobraucējiem. Velosipēdisti ir tādi
paši satiksmes dalībnieki kā gājēji, motociklisti un autobraucēji.
Velosipēdistam ir jāizvērtē, kur pārvietoties – kādas ir viņa braukšanas
spējas. Un galvenais: satiksmes dalībniekiem citam citu jārespektē.

Protams, velosipēdistam, kurš pārvietojas pa ielas braucamo
daļu, ir jāzina satiksmes noteikumi un tie jāievēro, lai spētu iekļauties
satiksmē. Un vienīgais, kas apliecina, ka velosipēdistam satiksmes noteikumi
nav sveši, ir vadītāja apliecība kabatā.