Klimats ir iespaidīga dabas procesu sistēma, kurā rotējošas planētas atmosfēra ir mainīgā mijiedarbībā ar uz tās esošiem iežiem, minerāliem, ūdeņu platībām, ģeoloģiskām un magnētiskām parādībām. Vēl jāņem vērā kosmoloģiskie notikumi un pats svarīgākais Zemes atmosfēras dzinis – Saule.

18. gadsimta beigās cilvēks pirmo reizi aizsāka klimata pārveidošanu planētas apmēros. Milzīgo civilizācijas attīstības tempu uzturēja biezu dūmu ieskautie fabriku skursteņi.

Jaunākie zinātnes sasniegumi palīdzēja savaldīt elektrību un to pievadīt mūsu mājokļiem, bet tas vēl vairāk palielināja gāzu izmešus. Nedrīkstam aizmirst arī pāris miljardu liellopu izdalīto gāzu daudzumu.

Pēdējo trīs gadsimtu straujie attīstības tempi ir apbrīnojami un slavējami, taču ar lielu ietekmi uz pasaules klimatu.

Cilvēce visai vēlu sāka apjaust, ka milzīgais gāzu izmešu daudzums sakarsē mūsu planētu. Vasarās karstuma viļņi kļūst garāki un spēcīgāki. Ja pirms 100 gadiem karstuma vilnī tika sasniegti +33 grādi, tad tagad jau +34,5. Vislielāko sasilšanas tendenci uzrāda ziemas.

Cilvēce jau dažus gadu desmitus ierobežo gāzu izmešu daudzumu, taču lēnāk, nekā mēs turpinām tērēt resursus, lai dzīvotu ērtāk, lidotu tālāk, ēstu garšīgāk utt.

Jautājumi par dabas aizsardzību ļoti bieži saistīti ar sarežģītiem politiskiem lēmumiem un visai lēnu situācijas un domāšanas maiņu cilvēku prātos.

Ir lielvalstis, kuras pilnībā ignorē zaļo kursu, rīkojas apzināti destruktīvi, taču liela daļa valstu saprot notiekošo un ar pieņemtiem kopīgiem lēmumiem mēģina mazināt cilvēces ietekmi uz vidi, lai palēninātu planētas sasilšanu.

Vai mēs katrs kaut ko varam darīt, lai palīdzētu dabai, lai mazinātu nevēlamos procesus? Protams, varam, bet domāšanā viss notiek līdzīgi kā pirms vēlēšanām, kad daudzi spriež – nav jēgas iet vēlēt, tāpat mana viena balss neko nemainīs.

Tie ir maldīgi apsvērumi. Patiesībā mēs katrs varam savā ikdienā darīt ļoti daudz. Kaut vai nevajadzīgi netērēt dabas resursus.

Piemēram, siltinot mājas, apkures radīto izmešu būtu pat vairākas reizes mazāk. Ietaupījums parādītos, arī izvēloties automašīnas ar mazāku motora tilpumu un moderniem filtriem utt.

Raugoties no Latvijas perspektīvas, mums joprojām ir salīdzinoši mērens klimats, turklāt siltāks laiks paildzina veģetācijas procesus, tā dodot iespēju lauksaimniekiem izaudzēt vairāk.

Vai mums izdosies apturēt planētas sasilšanu? Domāju, ka jā, taču ļoti iespējams, ka tuvāko desmitgažu laikā arī Latvijā varētu tikt reģistrēti +40 grādi. Ja gribam apturēt planētas sasilšanu, jāturpina darbs pie izmešu samazināšanas.

Daumants Vidiņš, dabas procesu pētnieks

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.