Staigājot pa Liepājas pludmali, es nespēju vienaldzīgi noskatīties, kas notiek ar Baltijas jūru. Jau vairākus gadus esmu mēģinājis runāt ar atpūtniekiem, taču nekādu redzamu rezultātu tas nav sniedzis. Sāku iedziļināties jūras problēmās un meklēt iespējamos risinājumus.

Tad uzzināju, ka jūras galvenā problēma ir eitrofikācija, nevis cietie atkritumi, ko ražo atpūtnieki. Lai spētu kaut ko mainīt, man vienam rokas pa īsu, tādēļ vērsos pie Pasaules Dabas fonda un SEB bankas, lai uzsāktu vērienīgāku cīņu.

Kāpēc nepieciešams glābt Baltijas jūru? Tas ir ļoti svarīgi ne tikai atpūtniekiem, bet arī zvejniekiem, lauksaimniekiem un citiem uzņēmējiem. Jūra ir resurss, ko varam un vajag izmantot, lai gūtu ekonomisku labumu… Taču jāskatās ilgtermiņā. Šodien jūrā tiek gāzts milzīgs daudzums barības vielu, kuras tā nespēj pārstrādāt (eitrofikācija), aļģes barojas un zied uz nebēdu, apēdot skābekli un veidojot milzīgas mirušas zonas. Ja tā turpināsies, tad drīzumā jūrā zivis vairs nebūs un arī kruīzos pa Baltijas jūru neviens negribēs braukt – tas vienkārši nebūs baudāmi… Nemaz nerunājot par atpūtu un kur nu vēl peldēm Liepājas pludmalē.

Kampaņas sākumposmā SEB banka veica pētījumu, un tā dati rāda, ka 90% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi iesaistīties un mainīt savus ikdienas paradumus, lai glābtu Baltijas jūru. Nevaru iedomāties nevienu, kurš vēlētos dzīvot mirušas jūras krastā, taču cilvēki nezina, kā palīdzēt jūrai. Pirmie rezultāti jau ir, piemēram, viena meitene man stāstīja, ka viņas brālis aizliedzis mazgāt matus jūrā, jo dzirdējis manu sāpi. Tas ir tikai viens no piemēriem. Es ceru, ka cilvēki ieklausīsies un man palīdzēs, jo tikai kopā mēs varam kaut ko paveikt.

http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/ude-i/baltijas-jura/iesaisties-3 – šeit var uzzināt vienkāršus padomus, kā ikviens var palīdzēt. Zinu, ka tas izklausās naivi, taču, ja visas mājsaimniecības attīrītu notekūdeņus, nevis lietu tos pa tiešo zemē vai ūdenstilpēs, tad jau vien būtu daudz kas paveikts. Statistika rāda, ka 30% no visām Latvijas mājsaimniecībām tieši tā dara.

Aizvakar visās 8 Baltijas jūras reģiona valstīs atbildīgajiem ministriem tika nosūtītas vēstules, es personīgi aiznesu vēstuli Dombrovskim, Sprūdžam un Straujumai. Zemkopība šobrīd ir visvājākais punkts, un pie tā ir jāstrādā. Prieks par Straujumas kundzes sapratni un erudīciju, ceru, ka viņa liks lietā savas zināšanas un, pieņemot lēmumus, domās par Baltijas
jūru ilgtermiņā.

Dzintars Jūra,
cīnās par tīru Baltijas jūru