Pavasaris šogad kavējas, taču sals lielu ļaunumu dabai un augiem nenodara, jo pirms šī, cerams pēdējā, aukstuma viļņa nav bijis liela siltuma. Siltuma periods, kas bija pirms ziemas atgriešanās, nebija tik liels, lai paspētu “izraut” pumpurus, kā dēļ tagad būtu iespējama augu apsalšana. Sniegpulkstenītes, kas paspēja no zemes izbāzt deguntiņus, arī tagad gaida, kad atgriezīsies siltums, lai varētu saņemties un pacelt galvas.

Sliktākais šobrīd ir tas, ka Liepājā un tuvākajā apkaimē nav sniega, kā citviet. Sniega sega augiem ir kā sega, kas nodrošina siltumu.

Taču domāju, ka arī kailsalā necietīs ne koki un krūmi, ne ziemcietes puķes, jo nav bijis ievērojams siltums. Ja pirms šī aukstuma viļņa būtu bijis, piemēram, 10 grādu siltums, tad gan būtu pamats bažām, ka augi izsals, taču šobrīd satraukumam nav pamata.

Lielākam satraukumam pamats varētu būt lauciniekiem. Slapjākās vietās sals varētu nodarīt lielākus postījumus, jo siltākajās dienās, kas bija pirms sala atgriešanās, kur saplūda kūstošā sniega ūdeņi, nu sējumi varētu ciest.

Kaut labi šobrīd ir tas, ka nav straujas temperatūras svārstības – dienā nav stipri silts, bet naktīs temperatūra noslīdētu zem mīnus desmit grādiem. Šādos laikapstākļos notiktu zemes cilāšanās un tas kaitētu augu saknēm. Patlaban šādas briesmas nepastāv, jo dienās zemes virskārta nepaspēj atkust.

Kaut kopumā jau šogad pavasarim neierasti laikapstākļi – tāds sals martā nav ikdienišķa parādība. Bet domāju, ka dabai postu tas nenodarīs. Cits stāsts, ka pavasara darbi gan kavējas.

Patlaban zāģējam krūmus un ar nepacietību gaidām, kad varēsim sākt strādāt, lai uzpostu puķu dobes. Nepietika pacietības un divas dobes jau uzposām par spīti salam. Viena no tām bija Flotes ielā, kur pērnajā rudenī vēl pirms sniega tik krāšņi ziedēja puķes, ka necēlās roka tās nogriezt. Kaut saknes sasalušās zemes dēļ izraut neizdevās, vismaz virszemes daļas nogriezām.

Dzintra Vilce,
SIA “Tranzīts L” dārzniece