Intervija ar Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Edvīnu Striku.

– Ministre brīdinājusi, ka situācija ar Covid-19 izplatību ir kritiska, jo ir tuvu medicīnas iestāžu kapacitātei. Kāda tā ir Liepājas Reģionālajā slimnīcā?

– Šobrīd (sestdien – aut.) mums Infekcijas nodaļā ir 15 Covid-19 pacienti un vēl divi atrodas intensīvās terapijas boksos. Viens no tiem ir ar smagu Covid-19 slimības gaitu, bet otrs tur atrodas savas pamatslimības dēļ, kam vēl klāt ir Covid-19. Uz gultu kopējo skaitu stāvoklis pagaidām ir stabils, un mūsu mērķis ir visus šos pacientus pēc iespējas ilgāk koncentrēt tam speciāli atvēlētajā Infekcijas nodaļā, kur ir piemēroti apstākļi un īpaši apmācīts medicīniskais personāls, kas ar infekcijas slimībām sastopas ikdienā. Tas nozīmē īpašu pieeju un uzmanību, kā arī vismazāko risku, ka varētu inficēties personāls. Mēs turpinām sniegt arī pārējos pakalpojumus un ārstēt citu profilu pacientus un darīsim to, kamēr vien tas būs iespējams.

– Cik daudz mediķu šobrīd ir saslimuši?  

– Šobrīd ar Covid-19 ir inficējušies 18 medicīnas darbinieki, vēl 26 atrodas karantīnā, jo ir kontaktpersonas, bet no viņiem pieci pirmdien jau būs atpakaļ ierindā.

– Kāds kopumā ir mediķu emocionālais stāvoklis?

– Tāds pats, kā visur apkārt. Protesti, negācijas, ierobežojumu un pašas slimības apšaubīšana ir ne tikai Latvijā, bet arī visur pasaulē, nenoliedzami tas caur slimnīcā ienākušu pacientu skar arī mediķus un slimnīcas darbiniekus. Tomēr tieši šī ir tā situācija, kad cilvēkiem ir jāsaprot, ka sabiedrības intereses ir liekamas augstāk par personīgajām.

Diskusija par sejas masku nēsāšanu vai nenēsāšanu ir absolūti lieka, jo neviens jau nav apgalvojis, ka maska ir kāds brīnumlīdzeklis. Tas ir vēl viens elements tajā pasākumu ķēdē, kas var palīdzēt apturēt vīrusa izplatību. Distance, maska un roku dezinfekcija – šis ir minimālais komplekts, kas vispār nav apspriežams.

Mēs jau joprojām pārāk daudz nezinām par šo vīrusu, un ir pilnīgi vienalga, vai tas izcēlies no nepareizi apstrādāta sikspārņa lietošanas pārtikā vai ir rūpnieciski uzražots, kā apgalvo dažādu sazvērestības teoriju piekritēji, mums nāksies ar šo vīrusu sadzīvot vēl diezgan ilgi.

– Vai vakcīna pret Covid-19, kas tiek gaidīta, varētu būt glābiņš, jūsuprāt?

Visi gaida vakcīnu, tomēr arī ap to vēl ir pārāk daudz neskaidrību. Parasti tādas vakcīnas izstrāde ilgst ap 18 mēnešiem, šoreiz, jā, piesaistot visus labākos zinātnieku spēkus, tā top rekordīsā laikā, un mēs vēl līdz galam pat nezinām, kāda šī vakcīna būs, cik noturīga. Spriežot pēc izslimojošo pacientu pārbaudēm, diemžēl jāsecina, ka antivielu noturība nav sevišķi augsta, kas nozīmē atkārtotu iespēju saslimt, un arī vakcīna būs līdzīga sezonālās gripas vakcīnai, ko vajadzēs potēt katru gadu. Bet, protams, tā būs atspaids cīņā ar Covid-19.

– Bet, atgriežoties pie Latvijas, ja inficēto skaits arī pēc ierobežojumu ieviešanas tomēr ir rekordaugsts, tad ko mēs darām nepareizi?

Vispirmām kārtām mēs neesam sākuši darīt to, ko mums lūdz. Mēs neesam izjutuši vēl īsti nekādus apgrūtinājumus, jo ir smieklīgi par tādiem uzskatīt, piemēram, atsevišķu veikalu aizvēršanu brīvdienās. Es domāju, ka daudz ko dotu tas, ja cilvēki bez apspriešanas sāktu ievērot pamatlietas – maska, distance, nečupošanās. Lai roku mazgāšanas efektivitāte ir kā piemērs – Liepājas slimnīcā kopš pavasara ir ievērojami mazāk saslimšanas gadījumu ar ikdienišķām infekcijas slimībām, tai skaitā gripu. Tātad cilvēki iemācījušies elementāri mazgāt rokas! Un tas parāda, ka šie vienkāršie līdzekļi tiešām var būtiski ietekmēt pandēmijas mazināšanu.

Personīgi uzskatu, ka šos ierobežojumus vajadzēja noteikt jau oktobrī, kad parādījās pirmie signāli par iespējamu saslimušo skaita pieaugumu. Negribu filozofēt par vajadzību slēgt robežas, tikai varu teikt, ka vienu brīdi tas izskatījās ļoti smieklīgi – uz vietas stingri noteikumi, bet braukājiet, kur tik gribat.

– Vai Ziemassvētku laiks, daudzās brīvdienas, kas ir priekšā decembrī, draud ar jaunu bīstamību pandēmijas izplatībā?

– Es ļoti ceru, ka ļaudis sapratīs, ka šīs brīvdienas nav, lai braukātu apkārt un satiktu radus un draugus, šoreiz vajadzētu palikt mājās un kontaktus ierobežot. Pasākumi nenotiks, tas jau ir skaidrs, bet arī visu pārējo, protams, vajadzētu ierobežot un rūpīgi pārdomāt jebkuru nepieciešamību satikties. Bet es ticu, ka vairums sabiedrības ir saprātīgi cilvēki, un ceru, ka tie daži “visgudrie”, kas uzskata par lieku šādu piesardzību, paliks mazākumā.

– Ja situācija neuzlabojas, ar ko tas draud Liepājas Reģionālajai slimnīcai?

– Ja saslimšana nemazinās, tas nozīmē, ka mums vairs nepietiek Covid-19 pacientiem atvēlēto gultu, līdz ar to būs jāslēdz cita profila nodaļas, tiek atceltas ambulatorās pieņemšanas, plānveida operācijas un operācijas dienas stacionārā, un atkarībā no tā, cik daudz pacientu nāk klāt, katru reizi kāda nodaļa tiek slēgta un tur nonāk tikai Covid-19 pacienti. Mēs esam reģionālā slimnīca, kas nozīmē, ka apkalpojam visu reģionu, tāpēc ir skaidrs, ka tādējādi ietekme būs uz visu Kurzemi.

– Bet gultu skaits ir tikai viens no aspektiem, daudz svarīgāks ir jautājums, kas šos saslimušos ārstēs un aprūpēs. Atvainojiet, bet diezgan utopiska ir brīvprātīgo piesaiste Covid-19 pacientu aprūpē, jo šī infekcijas slimība prasa īpašu sagatavotību, apmācību un praksi ikdienas darbā. Mediķis nevar kaut ko darīt un vēl pieskatīt otru, kurš neko nesaprot, tāpēc ir būtiski pēc iespējas ilgāk noturēt visus Covid-19 pacientus Infekcijas nodaļā, kur arī personāls līdz šim praktiski nav saslimis – viņi darbam pieiet ar maksimālu piesardzību un pareizi, kļūdu iespējamība ir mazāka nekā personālam citās nodaļās, kur tomēr, kā jau teicu, ir arī saslimšanas gadījumi.