Ik pa laikam publiskajā telpā nonāk ziņas, ka atkal kāds cilvēks kļuvis par upuri krāpniekam, kurš piezvanījis pa tālruni vai uzrunājis uz ielas. Cik nav gadījumu, kad ļaudis vieglprātīgi ļaujas kārdinājumam tikt pie ātras naudas, uztura bagātinātājiem, mistiska mantojuma vai kādas piesolītas mantas. Kas vada apkrāptos?

Pirmais vārds, kas nāk prātā, uzzinot par kārtējo krāpniecības upuri, ir lētticība. Otrais – vēlme tikt pie vieglas naudas vai mantas. Dažu, iespējams, vada alkatība: man prasa naudu (vai pieeju bankas kontam), es mazliet ieguldīšu, bet sola, ka atpakaļ dabūšu daudz, daudz vairāk. Iespēja tikt pie vieglas naudas ir ļoti kārdinoša. Nesen kādā portālā bija ziņa par cilvēku, kurš saņēmis vēstuli, ka pienākas liels mantojums no ārzemēm, tikai iepriekš jāveic daži maksājumi. Galu galā viņš uz svešu kontu pārskaitīja vairāk nekā 1000 eiro un, protams, šo naudu pazaudēja. Patiesībā ļaudis, kas tiek apkrāpti, nav nemaz tik nabagi vai trūcīgi, jo viņu banku kontos līdzekļi ir. Nauda uzkrāta, sapelnīta, bet gribas, lai būtu vēl vairāk. Diemžēl nauda nenāk viegli. No debesīm tā nekad nav kritusi un nekritīs, taču daudzi tam joprojām lētticīgi tic. 

Jāsaprot, ka krāpnieki darbojas gan interneta vidē, gan zvana pa telefonu un sūta vēstules, piesola iespēju laimēt lielu naudu, piedāvā lētus un brīnumainus uztura bagātinātājus vai izkrāpj naudu uz ielas. Viņi ļoti labi pārzina veidus, paņēmienus, kā cilvēkus ietekmēt. Piemēram, piezvanot pa tālruni, svešā runātāja balss var būt tik salda un uzticību raisoša, ka grūti, pat tā kā kauns, cilvēkam atteikt. Jāatceras, ka jūs šim zvanītājam neko neesat parādā. Viņš jūs sameklēja, viņam vajag jūsu naudu, viņam vajag kaut ko pārdot vai jūs kaut kur iesaistīt. Ļoti daudziem gribas gan viegli tikt pie naudas, gan pie veselības utt. Piekrist ir cilvēka paša izvēle. Piemēram, kāpēc skriet, pareizi ēst un mocīties, lai uzlabotu figūru, veselību, ja kāds piesola brīnišķīgus uztura bagātinātājus (lai arī ļoti dārgus), kas ātri un nesāpīgi atrisināšot visas nevēlamās problēmas.

Ļaudis, kas tiek apkrāpti, mēdz būt ļoti dažādi, bet, jo cilvēks izglītotāks, jo viņam vairāk piemīt kritiskā domāšana, ar tādu ir grūtāk manipulēt, bet viegli ir apkrāpt cilvēkus ar dažādiem garīgās attīstības traucējumiem, atpalicību. Īpaša krāpnieku mērķauditorija ir vecie ļaudis, kuri paļaujas un tic, ko viņiem saka, jo… kā var neticēt? Kāpēc lai kāds mani tīšuprāt krāptu? Seniori ir paaudze ar citu dzīves pieredzi, citiem morāles kritērijiem. Viņi nav gatavi stāties pretim, viņiem nav pieredzes, kā pasargāt sevi no visatļautības un dažādi maskētas krāpniecības. Ja cilvēks ir godīgs, labticīgs pēc savas būtības, viņam neienāk prātā, ka kāds ļaunprātīgi grib nodarīt pāri. Senioru bērniem, mazbērniem vajadzētu runāt ar saviem tuviniekiem un izskaidrot, situāciju. Taču… apkrāpj ne tikai seniorus, bet arī ļaudis spēka gados un jaunus cilvēkus.

Vienai daļai labākā mācība ir un būs personīgā pieredze, zaudējumi. Ja esi apdedzinājies un zaudējis pieklājīgu naudas summu, tad diezin vai otru reizi tam pašam piekritīsi. Ne velti saka, ka skola maksā naudu. Vēl ir dzīves gudrība: par savām kļūdām pašam vien jāmaksā. Tā mēs iegūstam pieredzi. 

Elvīra Nikiforova, psiholoģe