Piektdien beidzot pielikts punkts ilgajam un sarežģītajam koalīcijas tapšanas procesam – pēc pieklājības diktētās pakoķetēšanas ar “Saskaņas centru” galu galā nolemts, ka jauno valdību veidos tie paši spēki, kas pašreizējo – “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” –”Tēvzemei un brīvībai”LNNK”. Patlaban panākta vienošanās, ka zaļie iegūs sešus ministru amatus, bet VL–TB/LNNK tiek piedāvāts viens – tieslietu ministra – amats.

Tiesa, nacionālisti vairs nav tie paši tēvzemieši, kas darbojās līdzšinējās Saeimās un valdībās – nacionālo apvienību Saeimā pārstāvēs tās radikālākais spārns Visu Latvijai! Un tieši šis fakts arī raisīja lielākās šaubas un debates par šī politiskā spēka valdībā aicināšanas lietderību. Politologi norāda, ka šo soli var nesaprast ne Rietumi, ne Austrumi, kaut arī vairāk vai mazāk radikālu spēku ievēlēšana parlamentā vairākās Eiropas valstīs nav nekas jauns. Piemēram, Vācijā nacionālie demokrāti ir zemju valdībās. Arī Lielbritānijā ir pieaugusi nacionālo radikāļu ietekme un viņi ir ieguvuši mandātus Eiropas Parlamentā, līdzīga situācija ir arī Nīderlandē, kur galēji labie spēki ir aktivizējušies politikā.
Premjers Valdis Dombrovskis pēc vienošanās publiskošanas norādīja, ka iepriekš bija izvirzīti nosacījumi nacionālās apvienības dalībai koalīcijā – ka netiks virzīti repatriācijas jautājumi un jautājumi, kas saistīti ar mazākumvalodas izglītības nostādnēm. No VL–TB/LNNK saņemta piekrišana, tādēļ būtiskākais šķērslis apvienības dalībai koalīcijā esot noņemts. Bet puslīdz droši tomēr var paredzēt, ka, piemēram, tuvojoties 16.martam, kaislības ap leģionāru gājienu un valdībā pārstāvētās apvienības locekļu vēlme trīt nažus ap šo jautājumu atkal būs dienaskārtībā.
Bet vai “Saskaņas centrs” kā partneris valdībā būtu labāks? Domāju, ka nē. Bez tam diez vai “Vienotības” un zaļzemnieku vēlētājs, kura nostāja un izvēle lielā mērā balstījās vēlmē nelaist promaskaviskos saskaņotājus pie varas, saprastu un piedotu šādu izvēli. Lai gan arī zaļie zemnieki galvenā partnera lomā nav nekāda medusmaize – pārāk jau nu bieži šie politiskie hameleoni ir iesaistīti dažādās aizkulišu cīņās un “uzmešanās”.
Tad nu sanāk tāpat, kā vairākās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās (izņēmums nebija arī šīs, pēdējās) – vēlētāji, vismaz vairākums, nobalsoja nevis par pašu labāko, kas vien var būt, bet gan par mazāko ļaunumu. Un arī šī kompromisa valdība varētu būt šis mazākais iespējamais ļaunums – divatā ar zaļajiem vēlēšanu uzvarētāju “Vienotības” vairākums Saeimā būtu pārāk trausls, bez tam, kaut arī neliela, bet tomēr trešā spēka iesaistīšanās varētu šo koalīcijas līmi padarīt spēcīgāku. Jācer, ka tā būs gana jaudīga, lai nepiepildītos dažu pesimistu klaigas par drīzumā gaidāmām ārkārtās vēlēšanām, un daudzām jo daudzām valdībām šīs Saeimas laikā.
Kas tālāk? Sāksies amatu dalīšana un arī šajā procesā būs daudz interesanta. Jo tas jādara ātri – jau novembra sākumā iecerēts jauno valdību apstiprināt.

Emīls Dreiblats,
“Radio Skonto Liepāja” dīdžejs