Gada nogale un daļa janvāra pavadīta rudenīgās noskaņās, un bez sala un sniega. Protams, ka šāda ziema finansiālā ziņā ir izdevīga gan apsaimniekotājiem, gan daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, jo mazāk līdzekļu jānovirza apkures apmaksāšanai, līdz ar to tos var atlicināt citiem mērķiem.

Ja iepriekšējos gadus decembrī daudziem klientiem prioritāte bija viss nepieciešamais svētkiem un bieži vien rēķinu apmaksai naudas nepietika, tad iepriekšējā mēnesī bija patīkams pārsteigums – iekasējuma procents pārsniedza gaidīto. Bez tam apsaimniekotājiem nebija jāorganizē sniega izvešana, nebija nepieciešamas smiltis ietvju kaisīšanai, pat sniega lāpstas palika nelietotas – tas viss finansiāli ir ieguvums. Vēl janvāra sākumā varējām organizēt tādus darbus, ko normālā ziemā pārstājam veikt jau oktobrī/novembrī. Tikai dažas pēdējās dienas atkal ir pārbaudījums sētnieku un ceļu tīrītāju darbaspējām, kā arī iedzīvotāju attieksmei pret sniegotām ietvēm un ielām.

Tomēr tas, ka temperatūra bija augstāka, nenozīmē izmaiņas nokrišņu ziņā. Nokrišņu daudzums, kas citu ziemu kristu sniega veidā un pēc tam pamazām kustu, novembrī un decembrī gāzās lietus veidā un daudzviet joprojām krājas pagrabos. Diemžēl ar gruntsūdeņiem un lietus ūdens novadīšanas sistēmām pilsētā ir problēmas un daudzviet to izjūt arī mūsu māju iedzīvotāji.

Otrs apstāklis – lai arī decembra vidējā temperatūra bija tuvu +4 grādiem, tas nenozīmē, ka apkure nebija vajadzīga vai arī ka tās izmaksas būtu minimālas. Renovētās ēkās maksa par kvadrātmetru bija 0,50-0,60 Ls robežās, bet lielākajā daļā ēku maksa par apkuri decembrī bija tuvu latam par kvadrātmetru un dažās mājās pat pārsniedza šo summu (par 2010.gada decembri, kad vidējā temperatūra bija -4,70 , maksa vidēji bija ~ 1,50 Ls/m2). Kā katru gadu skaidrojām saviem klientiem, kā šī maksa rodas, kas to ietekmē un kādi ir rīcības varianti, lai pārsteigumi par rēķina apmēru nebūtu februārī un arī vēl nākošajā ziemā. Ir patīkami, ja cilvēki tiešām vēlas šis lietas dzirdēt, izprast un kopīgi meklēt risinājumus, diemžēl neparasti daudz bija izbrīnītu klientu par to, ka ir tāds mājas kopējais siltumenerģijas skaitītājs, ka ir siltumenerģijas cena megavatstundās, bet ka nav nekur apstiprinātas kvadrātmetra maksas par apkuri. Tas vēl nebūtu nekas, ja cilvēki vienkārši nezinātu šādas tehniskas nianses – to varētu uzskatīt par mūsu nepietiekamu darbu izskaidrošanas jomā, bet problēmas rodas, ja cilvēki to nemaz negrib zināt vai arī netic, ka ir dažādi apkures maksu ietekmējoši, pat no mājas iedzīvotājiem un apsaimniekotāja neatkarīgi faktori.

Kamēr nav vērsusies plašumā dažādu alternatīvu enerģijas veidu izmantošana, mums jārēķinās ar globalizācijas sekām un to, ka apkures izmaksas Liepājā ir tieši saistītas ar gāzes cenu politiku Krievijā. Varbūt samierināties ar globalizācijas ietekmi un pašvaldības politiku arī nebūtu gluži pareizi, bet tad jāsaprot, ka ne jau mājas apsaimniekotājs var ietekmēt gāzes cenas pasaulē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumus vai domes apstiprinātos noteikumus. Apsaimniekotājs var izskaidrot situāciju, kontrolēt un regulēt kopējo siltuma padevi mājā, nosiltināt cauruļvadus vai visu māju un pārveidot apkures sistēmu tā, lai katrs pats izvēlētos sev pieņemamu komforta režīmu, bet tam ir nepieciešams īpašnieku lēmums.

Neskatoties uz visu minēto un to, ka vēl priekšā ir aukstākie mēneši, līdz pavasara cīruļputeņiem vairs nav tālu un tas nozīmē, ka izmaksu ziņā šī ziema būs bijusi draudzīgāka par divām iepriekšējām!

Gatis Kālis,
SIA “Nam Serviss” valdes loceklis