Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī uz vienu policijas darbinieku ir 508 cilvēki. Ja darbinieku skaits būtu pilnībā nokomplektēts, uz vienu policistu būtu 458 cilvēki, bet vakanču dēļ situācija ir tāda, kā ir. No dienesta 2012.gadā atbrīvojās pieci darbinieki, 2011.gadā – četri. Lielākā daļa devušies izdienas pensijā. Šobrīd Liepājas iecirknī ir 7 vakances.

Vidēji Kurzemē situācija ir aptuveni vienāda. Ventspilī uz vienu darbinieku nepilnā nokomplektējuma dēļ ir 806 iedzīvotāji. Liepājas iecirknī situācija nav tik kritiska – darbinieku skaits ir lielāks, jo ir lielāks iedzīvotāju skaits pilsētā. Astoņos Liepājai tuvējos novados uz 38 351 iedzīvotāju ir 37 policijas inspektori. Viņu darba slodze ir ļoti liela, jo uz minēto teritoriju šis skaits ir pārāk mazs.

Kriminālpolicijā pirms policijas reorganizācijas bija 60 darbinieku, tagad ir 35. Piecas vietas ir vakantas, tas nozīmē, ka strādā 30 cilvēki. Salīdzinājumam: Kriminālpolicijā Daugavpilī darbinieku skaits ir 67, Jelgavā – 41, Jūrmalā – 38. Latgalē noziedzīgo nodarījumu atklāšanas procents ir 44,3%, Kurzemē – 34,9%. Noziedzīgo nodarījumu atklāšanai ir tieša saistība ar policijas resursiem.

Kriminālpolicijā strādā gan operatīvie darbinieki, gan izmeklētāji. Ja vien iespējams, resursus pārstrukturizējam, lielāko daļu cilvēkresursu novirzot izmeklēšanai. Operatīvie darbinieki noziedzīgo nodarījumu konstatē, atklāj, bet izmeklētāju pienākums ir to pierādīt. Šobrīd strādā 17 izmeklētāji. Varētu pārlikt darbiniekus no Kārtības policijas uz izmeklēšanu, bet arī Kārtības policijā nav strādājošo pārpilnība.

Ir nepieciešami cilvēki, kas veic izmeklēšanu, jo tieši izmeklētājiem ir liela slodze. Var jau, protams, nokraut cilvēku ar lietām, bet tādējādi darbinieks var “izdegt”. Šā gada sākumā jau viens pieredzējis izmeklētājs veselības dēļ aizgāja no darba, “izdega”. Jo slodze rodas nevis no reģistrētajiem noziegumiem, bet gan atklātajiem.

Par materiālo nodrošinājumu nesūdzamies, jaunās mašīnas novirzītas laukiem, lai atvieglotu turienes inspektoru darbu. Liels atspaids ir atbalsta vietas Priekulē, Aizputē un Grobiņā. Pašvaldības saprot, ka policija uz vietas jāatbalsta, jo citādi tā aizies uz Liepāju. Bet kamēr no Liepājas atbrauks, saprotiet paši, kāds laiks nepieciešams. Es esmu par to, lai atbalsta punkti tiktu saglabāti. Jo bijušajam Liepājas rajonam ir sava specifika. Tas ir ne tikai vislielākais rajons Latvijā, bet arī ģeogrāfiski īpatnējs – visizstieptākais.

Liepājas rajons uz valsts kopējā fona jau vēsturiski ir drošākā vieta. Kaut arī saskaramies ar vairākām problēmām, piemēram, to, ka izdarīt noziedzīgus nodarījumus šurp brauc kaimiņi no Lietuvas.

Galvenā problēma ir cilvēkresursu trūkums. Pat prokuratūra nesaprot, kā mēs ar esošajiem resursiem varam sasniegt tādus darba rezultātus. Noziedzība nav pieaugusi, aktuālākais ir darbinieku jautājums. Var jau strādāt ar esošo, bet bīstams ir “izdegšanas” sindroms.

Vajadzētu Liepājas iecirknī vēl darbiniekus. Mēģināsim rast problēmai risinājumu, pie tā šogad strādāsim. Plānojam aicināt vidusskolu beidzējus darbā policijā. Tas būs precedents, kāda nav bijis. Ir jāgatavo maiņa. Pirmkārt, jāskatās, kā būs ar izdienas pensijām. To saskatu kā risku, jo liela daļa darbinieku, kas nostrādājuši 20 gadus, visticamāk, aizies izdienas pensijā. Arī es, jo arī man izdiena ir 20 gadu. Ir jāgatavo jaunā maiņa, jo vecie kadri mūžīgi nestrādās.

Gints Ešenvalds,
VP Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks