Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, tai skaitā arī es, neatbalsta nodokļa par dienesta auto izmantošanu ieviešanu. Tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, tas ir izdomāts steigā, iepriekš neko nepaskaidrojot. Uzskatu, ka šis jautājums nav pietiekami izdiskutēts. Izlemts bez nopietnas analīzes, kā tas ietekmēs cilvēkus un arī uzņēmējus. Ir sajūta, ka pāris cilvēku kādā ministrijas kabinetā, paskatoties, kas notiek citām valstīm, un, pielietojot copy/paste variantu, piemēro to arī Latvijai. Varam pasmieties, bet, vai drīz nesagaidīsim to, ka par to vien, ka dodamies uz darbu būs jāmaksā nodoklis vai datora izmantošanu privātām vajadzībām darba laikā? Arī nosauktais cipars – 81 lats mēnesī – liekas no gaisa pagrābs, un aprēķināts no “cik mums vajag, tik arī uzliksim” puses. Parēķinot, papildu nodokļu slogs gada laikā sasniegs gandrīz 1000 latu par vienu automašīnu, bet ar šo summu varētu risināt citus jautājumus. Turklāt, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļa ieviešana mazinās mūsu kopējo konkurētspēju.

Otrkārt, mūsu cilvēki nav stulbi, un viņi noteikti mēģinās apiet šo nodokli. Pastāv vairāki varianti, piemēram, reģistrējot dienesta automašīnu ārvalstīs, pārformējot vai pārdodot to privātajiem, kā arī maksājot noteiktu summu kompensācijās par personīgā transporta izmantošanu.

Treškārt, nav pārliecības, ka no uzņēmējiem iekasētā summa tiešām tiks izmantota lietderīgi un ekonomikas sildīšanai. Līdz šim tas ir noticis tīri simboliski, un solītās mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta programmas, ko “īsteno” jau gadiem, tā arī palikušas reklāmas kampaņu līmenī.

Dienesta automašīna nav nekāda greznumlieta, bet ikdienas nepieciešamība. Iespējams, kāds no uzņēmējiem zaudēs darbiniekus, jo viena no motivācijām, kas līdz šim viņus noturēja – dienesta auto izmantošana personiskajām vajadzībām – būs zudusi. Un tā bija viena no lētākajām iespējām, kā noturēt darbinieku.

Saprotam, ka situācija valstī ir smaga, taču arī uzņēmējiem nav viegli. Liekas, ka šobrīd aptīrīti tiek visi tie, kam vēl kaut kas ir un kam to izdarīt ir visvieglāk – bērniem, pensionāriem un uzņēmējiem. Bet vai tā vietā nevar cīnīties ar pelēko un melno sektoru? Kur tiešām neviens nemaksā nodokļus, bet pieķeras tiem, kas cītīgi strādā un par visu atskaitās. Izskatās, ka visi spēki cītīgi tiek veltīts tam, lai vēl vairāk to aktivizētu. Zināms, ka kontrabanda aug augumā ne pa mēnešiem, bet – dienām. Atbilde, ka tam resursu nav, manuprāt, skan nepārliecinoši.

Protams, uzņēmēji norīs šo nodokli, ja citas iespējas nebūs. Taču pretestību no mūsu puses valsts jutīs, jo tiek ieviest kārtējais jaunais nodoklis, kas apgrūtinās jau tā grūti nopelnītos uzņēmuma resursus.

Ģirts Kronbergs,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītājs