Skolotājs ir diagnoze. Nav tā, ka pārejot no skolas uz mājām, darbs ir beidzies. Smadzenes darbojas, idejas rodas nepārtraukti.

Protams, ka ir patīkami, ka tieši mans skolnieks ir tās 1.vietas ieguvējs un gribas pakasīt sev spārnus, bet viens skolotājs nevar radīt izcilnieku, tas ir skolēna, vecāku un visa skolotāju kolektīva sadarbības rezultāts.

Skolēnu ieinteresēšanai nav man nekādas supermetodes. Cenšos radīt pozitīvu mācību vidi, neliekuļoju un neizliekos, dalos ar idejām, lieku domāt un saskatīt likumsakarības, nepārspīlēju ar prasībām, aizrādu un rājos, un priecājos par sasniegumiem. Mēģinu skolēniem iestāstīt, ka ar mani vienmēr ir jautri.

Es domāju, ka jebkuram pedagogam ir jāatceras laiks, kad pats ir bijis skolēna vecumā.

Skolotājam mūsdienās ir jābūt kā emulatoram – jāspēj pielāgoties, atdarināt, iejusties.

Man patīk mans darbs, tas katru dienu ļauj izdzīvot savādāk un tā jau vairāk nekā 20 gadus, kuri pagājuši vienā elpas vilcienā foršākajā – J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskolā.

Guna Skabarniece, J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja