Intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu.

– Kādi ir Liepājas pašvaldības plāni mājokļu pieejamības jautājumu risināšanā?

– Ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldības savā starpā tagad konkurē, varbūt mazāk par investoriem, bet vairāk par iedzīvotājiem. Jautājums ir: kura pašvaldība var piedāvāt kaut ko kvalitatīvāku?

Tāpēc mēs ejam šo hibrīda modeli, izsludinot zemesgabalu izsoli daudzdzīvokļu māju būvniecībai.

Esam sākuši ar pilsētas centru, kurā, manuprāt, robu vēl ir daudz.

Priecājos, ka veiksmīgi noslēgusies izsole par zemi Vītolu ielā. Tajā uzvarējis vietējais uzņēmums SIA “UPTK”, kas ir apņēmības pilns uzbūvēt jaunu dzīvojamo māju.

Pašvaldībai vēl ir diezgan daudz tukšu dzīvokļu, kas ir ļoti dažādos tehniskajos stāvokļos – vai nu pēc iepriekšējiem īrniekiem tie ir daļēji izdemolēti, vai vienkārši novecojuši.

Tāpēc darījām visu iespējamo, lai piesaistītu Eiropas finansējumu dzīvokļu sakārtošanā, un tas ir izdevies.

Piesaistīts 609 tūkstošu eiro liels finansējums, kas ļaus sakārtot 42 dzīvokļus 29 pašvaldības ēkās un 13 sociālajās mājās.

Tas ir pietiekami liels apjoms, ar ko rēķināmies.

Nākamais solis, par ko pieņemts politisks lēmums, ir virzīties uz apbūvi Klaipēdas ielas galā, teritorijā starp Vētru ielu ziemeļos un pilsētas robežu dienvidos.

Es šo projektu dēvēju par Dienvidrietumu rajona pagarinājumu. Jau izstrādāts teritorijas lokālplānojums, ir skaidrs, kur būs jaunas ielas, un uzsākts darbs pie tehniskās dokumentācijas izstrādes. Soli pa solim esam nolēmuši virzīties uz priekšu.

Nākamajā gadā varētu būt gatavi pirmie tehniskie projekti komunikāciju un ielu izbūvei. Sāksim to visu lēnām būvēt un virzīsimies uz zemesgabalu izsolēm, līdzīgi kā Vītolu ielā.

– Vai šie projekti ļaus mazināt speciālistu trūkumu pilsētā?

– Ļoti nopietni domājam par to, ka iedzīvotāju skaits gan rūpniecībā, gan valsts sektorā pieaugs, tieši tāpēc arī ir liela nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem.

Arī Tieslietu ministrija nobažījusies par mājokļu trūkumu jaunā Liepājas cietuma darbiniekiem. Šeit ir runa par pietiekami lielu skaitu cilvēku, kas varētu pārcelties uz Liepāju.

Paralēli jau minētajiem plāniem strādājam ar Finanšu ministrijas iniciēto privātās un publiskās partnerības programmu par īres mājokļu būvniecību speciālistiem.

Trešdien kopā ar citām pašvaldībām parakstījām pirmo vienošanos par to, ka nākamā gada laikā notiks izpēte, izvērtējot, cik mājokļu būtu nepieciešami un cik tie varētu maksāt. Paredzēts, ka vajadzīgo finansējumu nodrošinās Eiropas Investīciju banka.

“Valsts nekustamie īpašumi” šo projektu uzrauga un vada, un kopīgi tiek meklēts attīstītājs, kas šādas ēkas uzbūvē.

Laika termiņš ir pietiekami garš, jo privātās un publiskās partnerības līgumu saskaņošana un visi iepirkumi var aizņemt vairākus gadus.

Es domāju, ka šajā programmā labākajā gadījumā uz pirmajiem mājokļiem varam cerēt un iedzīvotājiem atslēgas iedot 2030. gadā.

Ir pilnīgi skaidrs, ka reģionu iedzīvotāju ienākumi būtiski atšķiras no algām, kādas ir Rīgā un Pierīgā. Reģionos iedzīvotāji nevar atļauties par mājokļa īri maksāt tikpat daudz cik Rīgā.

Tāpēc dienaskārtībā vēl ir jautājums par šīs atšķirības kompensēšanu, kādu laika periodu iztrūkstošo summu sedzot no valsts un pašvaldības līdzekļiem.

Par to notiek diskusijas ar Finanšu ministriju, un mans priekšlikums ir – iztrūkstošo summu dalīt 50% uz 50%, un mēs izstrādātu nosacījumus, kas konkursa kārtībā var pretendēt uz šiem dzīvokļiem.

– Cik dzīvokļu Liepājā šajā programmā plānots uzbūvēt?

– Šobrīd vēl ļoti precīzi to nevar pateikt, taču tie varētu būt apmēram 250 dzīvokļi. Lielāka skaidrība būs tad, kad būs veikts šis pētījums un ekonomiskie aprēķini.

Liepājā plānots būvēt vairākas mājas. Tās varētu celt gan Klaipēdas ielā, gan arī pašvaldībai ir brīvs zemesgabals Ezerkrastā 2, bijušās dārzniecības teritorijā.

Eksperti izvērtēs, kur tas būtu lētāk, ērtāk un funkcionālāk.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.