– Kā vērtēt rosinājumu par vispārējā valsts aizsardzības dienesta ieviešanu?

– Es kā zemessargs un veterāns to vērtēju tikai un vienīgi pozitīvi. Katram no mums ir jābūt gatavam aizstāvēt savu zemi. Vēlme ir svarīgs faktors, bet pirmām kārtām ir vajadzīgas tieši zināšanas.

Nepietiek tikai ar teorētiskas informācijas izlasīšanu, mums jābūt gataviem arī praktiski.

Dienests nozīmē pieredzi, kas jaunajiem cilvēkiem dos arī zināmu rūdījumu. Ja cilvēks ir sagatavots, tad apdraudējuma brīdī ir mazāka neziņa un lielāka motivācija. X stundas gadījumā ir jāzina, kā rīkoties un kā, piemēram, sapakot ārkārtas somu.

Labi jāvērtē arī tas, ka doti četri dažādi dienesta veidi – tas nozīmē, ka katrs var rīkoties atbilstoši vēlmēm un iespējām.

Ņemot vērā notikumus Ukrainā, ir tikai loģiski, ka esam pie šāda rosinājuma nonākuši.

No Austrumu kaimiņa varam sagaidīt visu ko, tāpēc savlaicīgi ir jābūt gataviem.

– Vai dienests tiešām cels militārās sagatavotības līmeni vai arī svarīgāks ir rekrutēto kvantitatīvais rādītājs?

– Dienests netiek ieviests kvantitatīvo rādītāju dēļ. Viena daļa jaunatnes uzskata, ka galvenie krīzes situācijas risinātāji ir NATO spēki un šodien visu izšķir tehnika, taču tā nav.

Vienpadsmit mēnešus garš dienests un apmācības nozīmē gatavību nevis militārai operācijai, bet gan sava uzdevuma pildīšanai attiecīgajā momentā. Ir ļoti svarīgi, ka nācija ir sagatavota grūtiem apstākļiem, tas dod arī papildus pašapziņu un pārliecību par saviem spēkiem. Ja cilvēks ir sagatavots, tad sliktas organizācijas iespējamība ir daudz mazāka.

– Kā sabiedrībai uz rosinājumu vajadzētu reaģēt? Vai tas ir atbalstāms?

– Pirmām kārtām sabiedrībai ir loģiski, pareizi un argumentēti jāizskaidro rosinājuma cēloņi un motīvi. Šis process palīdzēs sabiedrību mobilizēt, tā varēs sniegt savu ieguldījumu valsts aizsardzībā.

Ja cilvēki izprot situāciju Eiropā, tad saprot arī to, ka attiecīgi ir jārīkojas.

Iespējas ir dažādas, paredzēts arī alternatīvais dienests. Mums šeit nav nekāds padomju armijas variants. Mums ir demokrātija, un katram, protams, ir tiesības uz saviem uzskatiem. Cilvēkiem jāsaprot, ka šeit nav domas par sabiedrības militarizāciju vai mēģinājumu kontrolēt – tā nav obligātā karaklausība. Nav nekādas piespiešanas, nepieciešams ir tikai skaidrošanas darbs.

Mums pašiem jāaizstāv sava zeme un jābūt gataviem, nedrīkstam prātuļot par to, kāpēc mums tas vajadzīgs. Būtu nepareizi un muļķīgi paļauties tikai uz NATO spēkiem un cerēt, ka viņi atrisinās situāciju. Tiem NATO karavīriem, kas dienē tepat Latvijā, ir svarīga arī latviešu motivācija.

Gundars Sisenis, Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāts

UZZIŅAI

• Dienestu pakāpeniski plānots ieviest 5 gadu laikā.
• Iesaukums 2 reizes gadā: 1. janvārī un 1. jūlijā.
• Attiecas uz vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, sievietes var pieteikties brīvprātīgi.
• 4 dienesta veidi: Valsts aizsardzības dienests, Zemessardze, vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministriju iestādēs.
• 11 mēneši dienestā + 1 brīvlaika mēnesis.
• Kompensācija ikdienas izdevumiem līdz 400 EUR mēnesī.
• Ēdināšana un dzīvošana kazarmās.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.