Pavisam nesen ir aizvadīta Starptautiskā Sieviešu diena jeb, kā daudzi dēvē, tulpīšu svētki. Tas,cik daudz vai maz ziedu un dāvanu šajā dienā katra no mums ir saņēmusi, lai paliek pašu ziņā. Taču nenoliedzami ir tikai un vienīgi patīkami, ja ar kādu nieku tevi aplaimo draugs, kolēģis vai kaimiņš.

Neiedziļinoties svētku izcelsmē un to jēgā, jo diemžēl vairumam par to nav absolūti nekādas intereses, nākas vien ar nožēlu secināt, ka, it kā pat sociāli un idejiski visu šo padarīšanu atbalstot, tieši padomju vara 8.marta svētkus izkropļoja ar īpašu nežēlību, jo skaistie un cildenie saukļi, kas rotāja plakātus un visdažādākos goda dēļus, nekādi neatbilda dzīves reālajai situācijai.

Jo tieši sievietes nereti bija tās, kas uz saviem trauslajiem pleciem uzkrāva un stiepa gan ģimenes rūpes, gan sociālās ķezas, kļūstot par varonīgām traktoristēm, kombainierēm utt.

Pašaizliedzīgi mina kolhoza darba takas no gaismiņas līdz gaismiņai un to starp vēl paspēja bērnus līdz dārziņam nogādāt, mīļotajam siltu maltīti pagādāt, jau naktī grīdas izmazgāt un, dod Dievs, aizkļūt līdz gultai, pusceļā neatslēdzoties.

Protams, visi šie pasākumi neizbēgami ir sakropļojuši gan sieviešu un vīriešu psiholoģiju, gan veselīgas abu dzimumu attiecības.

Nezinu, kāda reliģiskā, partejiskā vai idejiskā pārliecība vada tos brašuļus, kurus dzird sakām, ka var jau sveikt, kurā dienā vēlas, vispārpieņemtos kanonus neņemot vērā. No vienas puses, tam pat varētu piekrist, diemžēl bieži vien tā ir tikai un vienīgi banāla atrunāšanās vai vienkārši negribēšana un domu kūtrums. Taču lai paliek, jo mans nolūks nebūt nav kādu audzināt vai pārliecināt. Un, ja dikti gribas dzirdēt kādu sprediķi, tad labi zinām, kur to atrast.

Bet aizvadītajā piektdienā ar lielu prieku atklāju un sapratu, ka sabiedrības attieksme mainās un tieši jaunie cilvēki, kuriem šodien ir mazliet ap divdesmit, jau domā un rīkojas savādāk.

Jo tieši viņi bija tie, kas, neprātojot un gudri nespriedelējot, vienkārši un viegli nevienai kolēģei torīt nepagāja garām,bez ziediņa vai mazas dāvaniņas.

Būs labi, mīļie!

P.S. Un, protams, arī jūs – vairāk vai mazāk sirmie vīri, kuri todien savām sievietēm un kolēģēm sagādājāt pa kādam pārsteigumam!

Gunita Boka