Svētdiena, 23. februāris Haralds, Almants

Gunita Boka: Par pasažieriem ”gādājot”

Gunita Boka: Par pasažieriem ”gādājot”
22.01.2020 13:41

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Nekādi neesmu saukļa: ”Viss ir slikti un būs vēl sliktāk” piekritēja, taču, kad gaisā sāka virmot baumas par pārmaiņām Liepājas -Grobiņas autobusu maršrutā, bija skaidrs, ka labi tas viss nebeigsies. Diemžēl skumjā pieredze mūsu valstī liek secināt, ka par cilvēciņu ”mazo” šeit domāts netiek nekad. Lai ko arī patosa pilnā balsī sludinātu tiešā pakalpojuma sniedzēji – strādājam pasažieru ērtībām, pasažieris mums ir vissvarīgākais un tamlīdzīgi –, tie ir meli.

Teikt, ka pirmās dienas jaunajā gadā ļautiņiem, kuriem gribi vai negribi, bija jānokļūst savās darbavietās, tāpat kā skolēniem skolās, iesākās ar vārdos grūti aprakstāmu haosu, būtu visai maigi.

Nepietiek jau ar to vien, ka ceļa izdevumi šiem cilvēkiem ir sadārdzinājušies tieši divas ar pusi reizes, kas jau vien šķiet prātam neaptverams fakts, ja ņemam vērā, ka sabiedrisko transportu galvenokārt izmanto ne tā turīgākā iedzīvotāju daļa.

Bet absolūtais vājprāts ir autobusu kursēšanas laikos.

Lai kaut cik savlaicīgi varētu sasniegt vajadzīgo galapunktu, bez ekstrasensa dotībām nekādi neiztikt, jo to, cik ilgi būs jādirn autobusa pieturā, zina vien mīļais Dieviņš, – desmit, piecpadsmit, divdesmit minūtes…

Un, atklāti sakot, nav jau nekāds maijmēnesis, kad pacilāts vari priecāties par mostošos un plaukstošo dabu un bez bēdu ļauties putnu treļļiem un saules glāstiem.

Godīgi sakot – rītos, kad tevi kapā smagas lietus lāses, mēteļa stūrus pluinī vējš un nojumes, kur varētu paslēpties, vienkārši nav, gribas kādu no atbildīgajiem par visu šo ārprātu savā vietā nostatīt kaut uz minūtēm piecām. Ticiet man, pietiktu arī.

Un kad laimīgā kārtā tomēr esi savu busu sagaidījis, no tīksmīgās sajūtas tevi izrauj šofera pret pasažieriem – kurnētājiem vērstais, ka viņam par visu šo nospļauties, jo viņš, lūk, brauc, kā var – ne ēdis, ne dzēris, ne čurājis.

Teorētiski jau mēs, protams, saprotam, ka ne jau šoferi pie tā visa ir vainīgi un ka viņi arī nebūt nav laimīgi, bet ka visi kopā atkal ciešam no ”vīriem”, kuri savos kabinetos spriež, lemj un nolemj, kā viņiem vajag un ir izdevīgi. Masu medijos cītīgi viens otram futbolē – kuram vairs nav rentabli, kurš ir tikai izpildītājs utt.

Tikmēr mēs, pasažieri, varam ciest, cerēt un sapņot par ērtu, uz cilvēku vērstu sabiedrisko transportu.

Ja vien nākotne nesagādās atkal kādus pārsteigumus un pārmaiņas.

Piemēram, nepietiekamās pasažieru plūsmas dēļ…

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli