Izlasot rakstu 30. oktobra laikrakstā “Kurzemes Vārds” par ledushalles problēmām un Mārtiņa Sīļa to traktējumu, uzsverot, ka “Metalurga” sistēma mērķtiecīgi nerisināja virkni problēmu un ļāva grimt tajās, biju pārsteigts par šādu problēmu izklāstu.

Dienas gaitā man zvanīja agrākie ledushalles darbinieki, kuri atbildēja par ledus kvalitāti. Viņi bija sašutuši par dezinformāciju un lūdza izskaidrot liepājniekiem patieso situāciju.

Tā kā biju SK “Liepājas metalurgs” direktors tā pēdējos piecus pastāvēšanas gadus, tas skar arī mani personīgi. Es nolēmu izteikt savas domas.

Pats fakts par mērķtiecīgu neko nedarīšanu, protams, ir absurds. Metalurgi cēla halli, par saviem līdzekļiem uzturēja, loloja un lepojās ar to. Liepājas ledushalle pelnīti tika uzskatīta par mājīgāko un labāko Latvijā. Liepājā notika pasaules čempionāti hokejā junioriem un sievietēm, Baltkrievijas čempionāta un KHL oficiālās spēles ar drakoniskām prasībām ledus kvalitātei un drošībai. 15 gadu laikā par šiem jautājumiem nebija nevienas nopietnas pretenzijas. Neviens nevar atcerēties gadījumu, kad ledus kvalitātes dēļ spēle netiek pabeigta, kā tas ir šodien.

Un kā lai izskaidro faktu, ka Māris Verpakovskis vairākās intervijās ir akcentējis, ka viņš mantojumā ir saņēmis teicamu futbola infrastruktūru? Tātad iznāk, ka viens no sporta veidiem, kas bija daudz darbietilpīgāks un dārgāks, tika uzturēts, bet otrs mērķtiecīgi gremdēts? Loģikas nekādas, tikai demagoģija.

Rūpnīcai pārtraucot darbību, pēdējais pusgads klubam, kurā trenējās 600 bērnu, bija ļogi smags, un mēs nevarējām atļauties ieguldīt līdzekļus infrastruktūrā. Bija tikai viena doma – atrast naudu darbinieku, treneru, spēlētāju algām. Tas mums arī pilnībā izdevās. Ar pilnu pārliecību es varu teikt, ka ledushalli mēs nodevām ļoti labā stāvoklī! Ir pagājuši 5 gadi, un šodien tā ir, tēlaini izsakoties, vienos ielāpos.

Sīļa kungs pats atspēko apgalvojumu par mērķtiecīgu gremdēšanu, paskaidrojot, ka 3 no 4 kompresoriem pirkti pēdējo 6–8 gadu laikā, tātad – “Metalurga” pēdējos darba gados. Protams, par 20 gadus veca kompresora nomaiņu 5 gadu laikā bija savlaicīgi jādomā, tāpat par tablo un ledus mašīnu.

Mūsu laikā kompresori izgāja no ierindas daudzas reizes, un ir ilgstoši strādāts ar trijiem, ziemas periodā pat ar diviem. Nekad ledus nav sabrucis, ja tas ir pareizā biezumā (4 cm), nevis, ekonomējot elektroenerģiju, uzturēts divas reizes plānāks.

Darbaspēka un elektroenerģijas ekonomikai jābūt tādai, kas neietekmē kvalitāti. Skumji ir lasīt par problēmām dušu telpās, tualetēs, ģērbtuvēs, ko var atrisināt pavisam īsā laikā. Šobrīd izskatās, ka no ārpuses skaisti apgleznotā halle ir pabērna lomā OC un pilna ar ielāpiem iekšpusē.

Noslēgumā gribu atgādināt, ka hokejs ir vistitulētākais sporta veids Liepājā un pelnījis labākus apstākļus nekā šobrīd.

Ļoti ceru, ka pašvaldība līdzekļus, kas nav salīdzināmi ar daudzu miljonu vērtu manēžu celtniecību, ledushalles sakārtošanai un uzturēšanai atradīs, jo maksātnespējas administrators to savā laikā atdeva par sviestmaizes cenu un situācija, kas kā karsts kartupelis tiek viļāts Latvijas hokeja sabiedrībā, normalizēsies.

Bijušais SK “Liepājas metalurgs” direktors Ilgvars Šēns