Lielās talkas laikā kopā ar jauniešiem plānoju sakopt pludmales zonu aiz Liepājas ziemeļu mola līdz pirmajiem fortiem. Pēc labi padarīta darba mums iecerēts pikniks, kura laikā varēsim viens otru vairāk iepazīt, jo satikušies būs aktīvisti, kas darbosies Jauniešu mājā. Pagaidām pieteikušies ap 10 strādātgribētāju. Vairāki atteikušies, jo šajā dienā iekritušas citas lietas, ir, kas talkos ar savējiem.

Manuprāt, piedalīties Lielajā talkā ir forši. Ir patīkami ap sevi sakopt apkārtni. Ceru, ka zaļās aktivitātes aizies daudz plašāk, un daudz vairāk cilvēku tai pievienosies. Ir jāsāk ar sevi, jārāda citiem priekšzīme, tāpēc arī eju un tīru. Un varbūt tas pamudinās kādu man sekot.

Grūti pateikt, vai Lielās talkas dienas rīkošana pārliecina nepiecūkot apkārtni, dabu. Šķiet, ka ar vienu dienu gadā nebūs līdzēts. Par šiem jautājumiem jāsāk runāt jau no bērna kājas, mājās, ģimenēs, arī skolā. Ja to nedarīs, bērns var izaugs liels un par to neko nezināt.

Šogad būs trešais gads, kopš piedalos Lielajā talkā. Iepriekš sakopu Karostu, jo tur mitinos. Gribas dzīvot sakoptā vidē. Un pēc talkas vienmēr skats uzlabojas. Vismaz uz īsu brīdi. Arī fiziskā izkustēšanās svaigā gaisā nāk tikai par labu. Vai nenolaižas rokas redzot, ka pēc sakopšanas viss ir atkal piemēslots? Manuprāt, uz šādiem cilvēkiem nav vērts dusmoties. Ar rungu pakaļ neskriesi un nesitīsi. Tas ir uz katra paša sirdsapziņas. Ja gružo bērns, tad var pieklājīgi aizrādīt, ka tā darīt nav smuki. Ar pieaugušajiem ir cits stāsts.