Nevar teikt, ka Liepājas iecirkņa apkalpojamā teritorijā būtu palielinājies ģimenes konfliktu skaits. Ja katrā mēnesī policijā vidēji dienā reģistrēti 50 notikumi un tikai viens no tiem ir ģimenes konflikts, tad šis skaitlis arī mēneša un gada griezumā nav liels. Lielākoties šīs nesaskaņas ģimenē rodas alkohola ietekmē, kur cilvēki kaut ko nav sadalījuši. Pamatā tie ir sadzīviski strīdi, kad jūtu uzplūdā tiek zvanīts policijai. Parasti šie gadījumi beidzas ar to, ka, policistiem ierodoties notikuma vietā, visi ir nomierinājušies un pretenziju nevienam nav.

Ieskatoties 2020. gada statistikā, kopā bijuši 507 ģimenes konflikti. 250 no tiem tādi, kas atrisinājušies bez tālākas darbības.

Vēl 110 gadījumos pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo cietušie paši atsaukuši savus pieteikumus. Lēmumi par nošķiršanu pieņemti 17 gadījumos, kas ir vairāk nekā pērn, kad bija deviņi. Tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību šogad bijuši 33.

Ģimenes konfliktu gadījumos cietušajiem tiek izskaidrots, ka viņiem ir tiesības iesniegt pieteikumu policijas lēmumam par nošķiršanu. Lielākoties cilvēki atsakās to darīt, bet viņi var vērsties tiesā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ja policisti notikuma vietā konstatē vardarbību, proti, ir nodarīti miesas bojājumi, tad materiāls jebkurā gadījumā nonāk pie iecirkņa inspektora, kurš to izskata, un tiek pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā par soda piemērošanu. Vēl daļā gadījumu tiek pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo tas ir atkarīgs arī no miesas bojājumiem. Tāpat svarīgi cietušajiem šādos gadījumos ir sadarboties ar policiju. 

Šī gada augustā veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas palīdz cīnīties ar vardarbību ģimenēs, – policijas darbiniekiem notikuma vietā jāizvērtē vardarbības riski un jāizpilda speciāla veidlapa, kas tālāk tiek nosūtīta Sociālajam dienestam. 

Cietušajiem ir iespēja iesniegt pieteikumu par nošķiršanu, taču nereti bailes no varmākas un iespējamām tālākām sekām attur cietušās personas no pieteikuma rakstīšanas.

Lai pieņemtu lēmumu par nošķiršanu, iesaistītajām pusēm ir jābūt uz vietas. Gadās situācijas, kad ierodas policija, bet varmāka jau ir aizbēdzis. Tad atkrīt arī lēmums par nošķiršanu.

Pārsvarā no vardarbības ģimenē cieš sievietes, pēdējos gados ir bijis tikai viens gadījums, kad vardarbību piedzīvojis vīrietis. Skaidrs, ka jebkurā ģimenē, kur ir bērns un notiek vardarbība, cieš arī viņš, visbiežāk tā ir emocionālā vardarbība, par ko savukārt nepieciešamības gadījumā tiek informēta bāriņtiesa. Emocionālā vardarbība ir daudz grūtāk pierādāma un nostiprināma kā pierādījums jebkurā procesuālā stadijā – gan administratīvā, gan kriminālprocesā.  

Cilvēkiem, kas cieš no vardarbības, nevajag baidīties ne no policijas iesaistes, ne arī Sociālā dienesta un centra “Marta” palīdzības. Ir jārīkojas, nedrīkst pieļaut vardarbību pret sevi.

Ingus Ukstiņš,Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks