Kā katros
svētkos, arī Ziemassvētkos izsenis ir radušās dažādas tradīcijas – gan svētku
svinēšanā, gan svētku mielasta izvēlē. Tradicionālie Ziemassvētku ēdieni ir
pupas, zirņi, štovēti kāposti,  cūkas šņukurs,
vistas cepetis, krāsnī cepti kartupeļi, kā arī dažādi rauši un pīrāgi. Kādreiz
uz svētku galda lika arī putraimu desu un sautētus dārzeņus – kāļus un
burkānus.

Senāk ir bijis
arī tradicionālais Ziemassvētku dzēriens – tas bijis medalus, dzēra arī pienu
un paniņas. Mūsdienās nav nācies dzirdēt, ka tiktu lietots medalus, ir
dzirdēts, ka uz svētkiem gatavo miestiņu, taču visbiežāk svētkos dzer to, kas pašiem
iet pie sirds – vīnu, alu, kāds malko šampanieti, cits sulu, karstvīnu…

Manas ģimenes
Ziemassvētku galds nav iedomājams bez vārītām pupām, pelēkajiem zirņiem ar speķa
un sīpolu mērcīti, štovētiem kāpostiem, dažādā veidā pagatavotiem kartupeļiem.
Parasti ģimeni un viesus cienāju arī ar dažāda veida pīrāgiem – gan speķa
raušiem, gan saldākiem našķiem, taisu arī ķiplokmaizītes, sālsstandziņas, sklandraušus,
bieži arī kādu rolbiskvītu. Katru gadu svētku mielastu papildina arī
tradicionālais cūkas šņukurs. Pēc tradīcijas cūkas šņukuram ir jābūt kūpinātam
un pēc tam vārītam, tāpat cūkas šņukuru var arī izdaiļot – aplikt apkārt jau
pieminētos zirņus, pupas. Ir dzirdēts, ka cūkas gaļu dažādi izdekorē, bet tas atšķiras
dažādos novados.

Mūsdienās,
manuprāt, cilvēki uz svētku galda liek to, kas pašiem garšo. Protams, ir
ģimenes, kur tradīcijas tiek ievērotas ļoti strikti, arī mēs ģimenē cenšamies,
taču ne vienmēr viss tradicionālais ir nepieciešams. Mūsdienās ir pieejami tik
daudz un dažādi ēdieni, jaunas receptes, jauni ingredienti, garšvielas, arī
pagatavošanas veidi! Kā piemēru varu minēt putraimu desu – pati nekad to neesmu
gatavojusi, bet tas ir viens no tradicionālajiem deviņiem Ziemassvētku
ēdieniem. Tas pats attiecas uz sautētiem kāļiem un burkāniem – šie ēdieni,
manuprāt, mūsdienās vairs nav bieži sastopami uz svētku galda. Taču
tradicionālo var aizstāt ar kaut ko uzlabotu – cūkas šņukura vietā var gatavot
cūkgaļas cepeti, to var darīt arī no cita veida gaļas. Manā ģimenē svētku
maltītes neatņemama sastāvdaļa ir gaļa, tikai pasniegta dažādās variācijās.

Runājot par
skaitļiem – mūsdienās, manuprāt, svētku mielasts sastāv no daudz vairāk
ēdieniem – ja klāt pieskata dažādus augļus, salātus (rasols), maizītes, kāpostu
desiņas, piparkūkas, Ziemassvētku noskaņas radītājus mandarīnus… Taču vienmēr
jāatceras, ka uz svētku galda jāatrodas tam, kas visiem garšo!

Lai svētku
vakariņas, kad ciemos sabrauc visa ģimene, būtu izdevušās un bez lieka stresa,
viss ir jāsāk plānot un gatavot laicīgi. Piemēram, kāpostus štovēju jau divas
dienas pirms svētkiem, piparkūkas arī izcepu mazliet ātrāk, lai viss nebūtu
atlikts uz pēdējo dienu.

Mūsdienās veikalos
ir parādījušies dažādi jau gatavi ēdieni, arī dažādi pusfabrikāti. Manuprāt, tas
atvieglo cilvēkiem dzīvi, ļauj ietaupīt laiku un naudu. Kādreiz visu taisīju
pati – gan piparkūku mīklu, gan smilšu mīklu, bet tagad, kad ir iespēja,
izvēlos to nopirkt veikalā vai tirgū. Tas ir gan ātri, gan lēti, gan ērti!

Gatavojoties
Ziemassvētku maltītei, mājās rodas tā brīnišķīgā svētku sajūta, noskaņa, smarža!
Mandarīni, piparkūkas, štovēti kāposti, svecītes, karstvīns, izgreznota eglīte,
kadiķa smarža un ģimene… Tas viss rada neaprakstāmus un neaizmirstamus
svētkus!

Lai
izdotos skaisti, mīlestības pilni, priecīgi un laimīgi Ziemassvētki, nav
obligāti jāpieturas pie visām tradīcijām, tradicionālajiem ēdieniem un
dzērieniem. Tas viss rodas no ēdienā un svētkos ieguldītā darba, mīlestības, labajām
domām un prieka!