Intervija ar “Liepājas 2027” valdes priekšsēdētāju Intu Šoriņu.

– Kā Oulu ieskandināja savu kultūras galvaspilsētas gadu?

– Ārkārtīgi saviļņojoši mums pašiem un arī Oulu komandai, jo tas bija ļoti liels notikums Somijas ziemeļos, kur programma paredzēta gan pilsētā, gan milzīgā reģionā apmēram Latvijas izmērā.

Atklāšana bija strukturēta citādi, nekā ierasts, kad notiek ceremonija un seko pavadoši pasākumi.

Tā kā gaisa temperatūra var būt pat līdz mīnus 30 grādiem, Oulu veidoja pieticīgāku ceremoniju, bet lielāku uzsvaru lika uz dažādu pasākumu norisi divarpus dienu garumā vairāk nekā 20 vietās.

Līdz pat 200 notikumiem nodrošināja vietējās kultūras organizācijas, dažādi partneri un atsevišķas Eiropas kultūras galvaspilsētas – Turku, kam šis statuss Somijā bija iepriekš, Kiruna no Zviedrijas ar Ļubļinu no Polijas, kā arī Trenčīna Slovākijā, kas ir otra kultūras galvaspilsēta 2026. gadā, un kultūras galvaspilsētu tīkls “Culture Next”.

Mēs bijām pārsteigti par somu ieinteresētību katrā detaļā.

Bija pilns ar ģimenēm un bērniem, iepakotiem kombinezonos, seniori – visplašākā auditorija.

– Ko somiem un viesiem piedāvāja Liepāja?

– Stāstu par Liepājas vasaru, ļaujot sataustīt, pagaršot un sasmaržot. Mūsu stends atradās sociālo pakalpojumu sniegšanas telpās. Uz galdiem bija trauki ar dabas veltēm, kuras varēja pasmaržot.

Līdzi bija atvestas Liepājas smiltis, pie kastēm visu laiku sēdēja un spēlējās bērni.

Bijām sagatavojuši uzkodas – maizi, sieru un saldumus. Saņēmām ļoti sirsnīgus komplimentus par ēdieniem.

Apmeklētāji varēja uzlikt austiņas un angļu vai somu valodā noklausīties un noskatīties stāstu par Liepāju. Stends visu laiku bija pilns ar cilvēkiem, par ko esam priecīgi.

Somi uzrunās vairākkārt teica, ka esot pārsteigti par atklāšanas apmeklētāju ieinteresētību.

Jo somi paši sevi dēvē par viensētniekiem, kuri pārsvarā izvēlas vienatni, nevis kopīgas aktivitātes.

– Ko noderīgu “Liepāja 2027” ieguva sev?

– Zinot, ka esam nākamie, mums šādos braucienos noder pilnīgi viss līdz sīkām detaļām, skatoties komunikāciju, to, kā viņi nodrošina transfērus, koordinē uzturēšanos viesnīcās, veido programmas.

Vēl gan šogad 14. februārī Trenčīna atklās savu programmu, arī turp dosies kolēģi. Kāds vēro māksliniecisko pusi, kāds vairāk skatās praktiskos aspektus.

Liepājā nākamgad atklāšanā būs gan lielā kopāsanākšana ceremonijā, gan atsevišķi notikumi kultūrvietās.

Nevaram atklāšanas kopēt, katram ir jāatrod savs individuālais stāsts.

Esam uzsākuši gatavošanos un sapratuši, ka pasākumam jābūt atbilstošam tiešsaistes skatītājiem visā Eiropā, kā arī tam jābūt svētku pasākumam iedzīvotājiem un pilsētas prezentācijai viesiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.