Pirms kāda laiciņa portāls ”Baltic-Ireland”, atsaucoties uz
vietējo presi, rakstīja, ka Īrijas tiesas priekšā stājusies Latvijas pilsone, kura
aizturēta par zādzību no ”Aldi” veikala. Kļuvis zināms, ka 45 gadus vecajai
latvietei tas nav pirmais šāda veida nodarījums Īrijā. Viņa vairākkārtīgi
stājusies tiesas priekšā par zādzībām no veikaliem dažādās pilsētās – Karlovā
un Gorejā 2012.gadā un Svordsā 2009.gadā. 

Sieviete tiesas priekšā stājusies par pārtikas produktu zādzību 3,78 eiro
vērtībā. Apsūdzētās advokāte tiesu informējusi, ka viņas kliente ir sešu bērnu
māte, kuras pieaugušie bērni dzīvo Latvijā. Sieviete pēdējos astoņus gadus
dzīvo Īrijā un pārtiku zagusi tāpēc, ka viņai nav bijusi nauda.

Minētais notikums ir tikai piliens to darbu un nedarbu jūrā,
ko mūsu tautieši pastrādā ārvalstīs –  ne
tikai Īrijā, bet arī citās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Dānijā.

Kā zināms, liels skaits Latvijas valstspiederīgo strādā
ārzemēs – gan pastāvīgos darbos, gan dodas peļņā uz sezonas darbiem. Un tāpat
nav noslēpums, ka peļņā dodas arī slaisti un slīmesti – subjekti, kuri dēļ pārlieku
lielas draudzības ar grādīgo arī mūsu zemē nevienā darba vietā nevar ilgi
noturēties.

Man personīgi nācies saskarties ar vairākiem gadījumiem, kad
mūsu tautieši savu slikto ieradumu dēļ – laiskuma, alkohola mīlestības u.c. –
darba devējos ārzemēs raisa negatīvu attieksmi pret viesstrādniekiem no
Latvijas un Baltijas valstīm kopumā.

Pirms vairākiem gadiem bija notikums Dānijā, kad saimniekam,
kaut arī darba devēji Dānijā latviešus uzskata par krietniem darba darītājiem,
nepaveicās ar pārīti darbinieku.

Jau pieradis, ka letiņi uz strādāšanu nav skubināmi, dāņu
fermeris pieņēma divus jaunus vīriešus, kuri iepriekš šajā zemē vēl nebija
strādājuši. Viens no strādniekiem saimniekiem lika sevī vilties, jo bija tik
ļoti iemīlējies sīvajā, ka dažu rītu saimniekam strādnieks bija jāiet modināt.
Savukārt otrs jaunais cilvēks vairāk skatījās pulkstenī, gaidīdams darba dienas
beigas, nekā pildīja viņam uzticētos pienākumus…

Protams, ne viens, ne arī otrs no puišiem nesagaidīja
saimnieka uzaicinājumu ierasties peļņā arī nākamajā sezonā. Taču tā nebūtu
lielākā bēda. Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka šī viena darva karote sabojāja
visu medus mucu. Proti, saimnieks ne tikai vairs neņem darbā strādniekus no
Latvijas, viņa viedoklis par darbiniekiem no mūsu zemes ir krasi mainījies.

Un tādēļ nav brīnums, ka šīs vienas darvas karotes dēļ
daudziem ārzemniekiem ir negatīva attieksme pret viesstrādniekiem. Īrijas vai
Dānijas pamatiedzīvotājam, kuru auslanders
apzadzis, ir pamats uzskatīt, ka iebraucēji palaiž nagus. Bet fermerim, kuram
nācies ciest laiska strādnieka dēļ, ir visas tiesības uzskatīt, ka Latvijā visi
strādnieki tādi…

Protams, negribu vispārināt, jo ne visiem ārvalstīs
dzīvojošajiem un turienes darba devējiem ir negatīva attieksme pret
viesstrādniekiem no Latvijas, taču daļai dēļ sliktās pieredzes tāda ir gan.