Ziņu, ka valsts no nākamā gada vidus taisās atņemt 8 latu bērnu pabalstu ģimenēm un novirzīt to tikai trūcīgo ģimeņu bērniem, es uztveru ar lielu piesardzību, drīzāk – negatīvi.

Manuprāt, šajā brīdī, kad ar krīzi Latvijā un sarežģītajiem apstākļiem saskaras gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs, ar 8 latiem, kas ir ģimenes valsts pabalsts vienam bērnam, katra ģimene tomēr rēķinās. Es nerunāju par tiem pieciem procentiem ģimeņu, kuri šo pabalstu nesaņem, jo nav pieprasījuši, bet lielākā daļa cilvēku tomēr ļoti rūpīgi plāno savus ienākumus. Vēl grūtāk plānot ir tieši izdevumus. Es zinu, ka šis pabalsts, kaut arī ir simbolisks, tomēr dod iespēju ģimenei, kurā ir bērns – skolēns, iegādāties vismaz mēnešbiļeti, kas atkrīt ģimenei no tiešajiem ienākumiem – darba algas, vai, teiksim, samaksāt par mūzikas vai mākslas skolu. Man liekas, ka šī pabalsta vienkāršota aritmētiska noņemšana un došana tikai trūcīgajiem savā ziņā rāda kaut kādu valsts attieksmi pret bērniem.

Protams, pabalsts vienmēr bijis simbolisks, ja salīdzinām, kādi šie pabalsti ir Eiropā un citās valstīs, un tomēr tas ir labvēlīgs žests ģimenēm, kurās aug bērni. Ja tos 8 latus atņems, liela daļa ģimeņu saskarsies ar jaunām problēmām. To nevajadzētu tik vienkārši izdarīt. Jāņem vērā, ka jaunās kārtības ieviešana arī būs saistīta gan ar izdevumiem, gan neskaidrībām, un es nezinu, vai tas viss atmaksāsies. Ir izskanējuši komentāri, ka, iespējams, 8 latu pabalstu dotu arī ģimenēm, kurām ienākumi ir līdz 120 latiem. Tas nozīmē, ka ģimenēm atkal būs jāpierāda un kādam atkal būs jāizsniedz izziņas par ienākumu līmeni. Vai tas ir tā vērts un vai ietaupījums budžetā atmaksāsies? Es to stipri apšaubu.

Trūcīgās ģimenes, protams, ir sarežģītā situācijā, bet tajā pašā laikā trūcīgajām ģimenēm, ja skatās Liepājas pašvaldībā, jau ir dažāda veida atbalsts. Piemēram, par mēnešbiļetēm braukšanai sabiedriskajā transportā trūcīgo bērniem nav jāmaksā, ir iespēja saņemt brīvpusdienas skolās vai 50 procentu atlaidi bērnudārzos, tas ir nozīmīgs atbalsts. Saprotams, ka ienākumus trūcīgām personām vajadzētu palielināt un būtu nepieciešams lielāks atbalsts, bet man šķiet, ka valstī nevar izdalīt tikai vienu iedzīvotāju grupu un teikt, ka šie ir tie, kuriem vajag, bet šie – tie, kuri var iztikt.

Manuprāt, ir jāskatās kopumā. Ļoti svarīgi ir, ka atbalstu sniedz ne tikai tiem, kuri nonākuši ļoti sarežģītos apstākļos un bieži vien ne savas vainas dēļ, bet dažreiz gadās, ka negribēšanas un citu apstākļu dēļ, bet arī tiem, kuri cīnās un strādā, kuriem ir kaut kādi ienākumi un kuriem nav piešķirts trūcīgas ģimenes statuss pēc noteikumiem, kādi mūsu valstī pastāv. Šobrīd ar šo žestu valsts parāda, ka atbalsta tikai trūcīgos. Nedomāju, ka būtu pareizi nesniegt nekādu atbalstu cilvēkiem, kuri strādā, piemēram, par skolotājiem un citās profesijās un kuru ienākumi nemaz nav tālu no trūcīgo ienākumiem. Ja šo cilvēku ģimenēm, kurās aug nepilngadīgi bērni, simbolisko naudiņu atņems, domāju, tas viņus ietekmēs negatīvi.

Iveta Pūķe,
Liepājas pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja