Es teiktu, ka nē, jo tas ir uzraugošo institūciju pienākums kontrolēt, vai pakalpojuma sniedzējam ir vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāts. Klients, protams, var jautāt visu ko, taču likums nenosaka, ka pakalpojuma sniedzējam ir pienākums šādu apliecinājumu uzrādīt.

Vakcinācijas sertifikāts satur personas datus, bet pārslimošanas sertifikāts uzskatāms arī par sensitīvu informāciju. Tiesības pieprasīt nodarbinātajam kovida sertifikātu ir darba devējam un tiesībsargājošām iestādēm.

Taču klientam vienmēr ir iespēja izdarīt izvēli un uzstādīt savus noteikumus, paziņojot, ka pakalpojumu izmantos tikai tad, ja tā sniedzējs uzrādīs kovida sertifikātu.

Taču, ja, piemēram, taksometra vadītājs vai santehniķis šādu informāciju atsakās izpaust, tad klients var uzskatīt, ka pakalpojuma sniedzējam minētā sertifikāta nav.

Līdz ar to klientam jāizvērtē, vai viņš vēlas no šādas personas saņemt pakalpojumu.

Manuprāt, liela daļa sabiedrības gan nav gatava šādai izvēlei. Ja jāizvēlas starp lētāku, bet nedrošu pakalpojumu un uzticamāku, ar labāku reputāciju, tomēr nedaudz dārgāku, tad vairums, visticamāk, noslieksies par labu pirmajam jeb tam, kas izmaksās mazāk. Lai arī pēc tam, iespējams, būs jālauza galva par to, vai no šāda pakalpojuma sniedzēja nav noplūduši klienta personu dati, vai cilvēkam, kas apkalpoja, bija kovida sertifikāts utt.

Ivo Krievs, personu datu aizsardzības eksperts