26.augusts tiek atzīmēts kā Pasaules humānās palīdzības diena, lai godinātu tos cilvēkus, kas palīdz citiem. Domāju, ka tāda nebūtu nepieciešama, ja mēs viens otram palīdzētu visu laiku, t.i., katru dienu. Lai gan, protams, ir patīkami, ja tev par darbu pasaka paldies, taču bieži vien šādos uzslavēšanas mirkļos pats uzslavētais jūtas neērti, jo dara to ne jau tāpēc, lai tiktu godināts.

Kāpēc esmu iesaistījies labdarības jomā? Līdz tam darbojos pavisam citā sfērā, taču vēlējos ko pamainīt savā dzīvē. Manuprāt, labdarības pamatā ir palīdzēšana pašam sev, nevis citam. Manā uztverē ir reālā telpa, kurā dzīvojam – tas ir dzīvoklis, māja – un ir iekšējā telpa, kurā mīt mūsu emocijas, sajūtas. Esmu pārliecināts, ka šīs telpas ir savstarpēji saistītas, viena otru atspoguļo. Ja kaut ko izmainām savā apkārtējā telpā, izmaiņas notiek arī iekšienē. Tas ir interesanti, ka, atbrīvojoties no krāmiem, lietām, kas pašam nav vajadzīgas, iztīrām kaut ko arī sevī. Turklāt ir interesanti, veikalā strādājot, vērot, kādas ir cilvēku izpratnes par mantu vērtībām, par to, kam viņu uztverē ir un kam nav vērtība.

Mantu krāšanu es salīdzinu ar aptaukošanos. Tas ir tāpat gadījumā, ja cilvēks neko nedara. Viņa ķermenis apaug ar taukiem. Atbrīvošanos no sev nevajadzīgām mantām var pielīdzināt sportošanai. Patiesībā par šo tēmu ir visādi filozofiski skatījumi. Ir pat uzskats, ka visai cilvēka iedzīvei būtu jāietilpst vienā mugursomā, lai jebkurā mirklī, ja tas nepieciešams, varētu doties prom. Daļēji tam piekrītu. Nevajag turēt neko tādu, kas nav vajadzīgs.

Par ekonomisko krīzi es runāt nevēlos. Tā, manuprāt, ir Āfrikā, nevis Latvijā. Šādu labdarības veikalu, ko vadu, nav iespējams izveidot Zimbabvē, jo tur cilvēkiem vienkārši nav lieku mantu. Latvija ir sasniegusi tādas attīstītas valsts līmeni, kur cilvēkiem veidojas pārpalikumi. Jo mums apkārt lielveikali dažbrīd piedāvā iegādāties lietas par smieklīgām cenām. Man būtu neērti runāt par krīzi, ja ģērbjamies kā gribam, ēdam, ko gribam. Jā, ir cilvēki zem iztikas robežas, bet kopumā sabiedrība ir paēdusi un viss ir kārtībā, tikai mazliet nemotivēta. Ar finansiāliem jautājumiem te nav nekāda sakara.

Jānis Ezerlīcis,
Labdarības veikala “Otra elpa. Pludmale” Liepājā vadītājs