Intervija ar VUGD Liepājas 1. daļas komandieri Jāni Pošeiko.

– Vai ieilgušais sausums ir galvenais iemesls, kāpēc tik viegli aizdegas ne tikai zāle, bet arī lielāki objekti?

– Tas noteikti ir viens no galvenajiem iemesliem. Sausums jau ir tik ilgstošs, ka ugunsbīstamība tiešām ir ļoti augsta, bez mežiem un publiskām teritorijām ugunsgrēki notiek arī objektos un to teritorijās.

To īpašnieki nav pievērsuši pietiekami lielu vērību un nav tos sakārtojuši, līdz ar ko no vismazākās dzirkstelītes sākas postošs ugunsgrēks.

– Ko cilvēkiem, arī uzņēmējiem, īpašumu apsaimniekotājiem vajadzētu darīt, lai tā nenotiktu?

– Nopietnāk uztvert plašsaziņas līdzekļos regulāri pausto, ka

sausuma dēļ ugunsgrēki jūnija sākumā ir netipiski lielā skaitā, un patiešām ieklausīties speciālistu norādījumos.

Neizmantot atklātu uguni, tāpat saprast, ka nevērīgi nomesta nenodzēsta cigarete var radīt aizdegšanos. Nesen Rīgā no kārtīgi neapdzēsta grila aizdegās dzīvokļa terase, jo vējš sīkās oglītes iepūta degošos materiālos.

Gan privātajā sektorā, gan uzņēmumos jāsaved kārtībā apsaimniekojamās teritorijas – visus degtspējīgos materiālus jācenšas neatstāt, kur pagadās.

Ugunskurus drīkst kurināt tiešām tikai tam paredzētās vietās, pēc tam kārtīgi tos apdzēsiet ar ūdeni vai smiltīm un pārliecinieties, ka nekas tur vairs aizdegties nevar.

– Īpaši Liepājas pusē jārespektē, ka ik brīdi var uzpūst stiprāks vējš un izplatīt uguni.

– Tieši tā! Jābūt īpaši vērīgiem, jo vējš jebkurā brīdī var pieņemties spēkā vai pamainīt virzienu. Tā vēl ir papildu bīstamība tam, ka ir karsts un ļoti sauss laiks.

– Iedzīvotājus allaž izbiedē melni dūmi un liesmas, kā notika pirmdienas vakarā, kad dega vecā linoleja fabrika. Kāda ir pareiza rīcība šādās reizēs?

– Pirmā rīcība, ieraugot jebkuru negadījumu, ir piezvanīt uz numuru 112. Nevajag paļauties uz to, ka kāds to jau izdarījis.

Ja arī būsiet desmitais cilvēks, kas piezvana, nekas traks. Būsiet pārliecinājies, ka ugunsdzēsēji glābēji jau ir ceļā.

Otrkārt, ja redzat tik biezus dūmus kā pirmdien, aizveriet logus un durvis, lai kaitīgos dūmus nesaelpotos.

Nekādā gadījumā nevajag censties pietuvoties ugunsgrēka vietai un traucēt operatīvo dienestu darbu. Mums katra sekunde ir ļoti nozīmīga, tāpēc ir svarīgi operatīvi piebraukt notikuma vietai, izvietot savus resursus un strādāt.

Fotografēt vai filmēt notikumus var no droša attāluma.

– Vai tā pašlaik notiek, ka, dzēšot muļķīgi izraisītu kūlas degšanu, var nepagūt operatīvi ierasties tur, kur sācies nopietns ugunsgrēks?

– Protams, pastāv risks – kamēr ugunsdzēsēji glābēji nodarbojas ar zāles dzēšanu, ir kāds notikums, kurā jāglābj cilvēku dzīvības. Tad varbūt turp brauc vairs ne tuvākā apakšvienība, bet no attālākiem reģioniem un tikai tāpēc, ka tuvākie jau ir aizņemti.

Šobrīd mums ļoti lielu atbalstu sniedz brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, pašvaldības ugunsdzēsības formējumi, kas bieži vien laukos ierodas pirmie un lokalizē ugunsgrēkus.

Vēlreiz atgādinām – nevajag mēģināt zāli dedzināt, jo var nodegt īpašumi un ciest cilvēki.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.