Intervija ar Vides izglītības fonda vadītāju Jāni Ulmi.

– Ko ekspedīcijai izdevies mainīt un uzlabot?

– Tas ir jautājums, kas visu laiku ir galvā un ko uzdosim pasākumos kopā ar līdzjutējiem, – vai ir jēga no šī darba?

Mēs apkopojam datus, sniedzam rekomendācijas, strādājam ar pašvaldībām, kuras grib ieklausīties, bet redzam – ir pagājusi vairāk nekā desmitgade, taču situācija uz labo pusi nav mainījusies.

Kāda no mums jēga, ir atklāts jautājums, un atbildes man nav.

Ceru, ka mums ir izdevies nostāties lielākā uzmanības centrā, nevis turpināt ignorēt atkritumu problēmu piekrastē, tomēr šo iniciatīvu nesākām, lai problēmu atzītu, bet lai to risinātu.

– Nebūs taču tā, ka tad, ja nevar neko panākt, jūrieši vairs neies?

– Pateicoties tam, ka latviešu gēnos ir ļoti liels spītības īpatsvars, droši vien uzturēsim dzīvu šo ideju.

Katru gadu ceram, ka beidzot redzēsim izmaiņas, jo ir papildu faktori, kas liek cerēt.

Tie ir gan depozīta sistēma, gan Eiropas Savienības vienreizlietojamās plastmasas direktīva, gan uzlabojumi piekrastē.

Ceram, ka turpmākajos gados iedvesma būs lielāka. Pirmie monitoringi šogad jau ir notikuši, piekraste apsekota citās programmās.

Attiecībā uz Liepāju Zilā karoga kontrolē cerības drusku paplēnēja.

– Ko tik sliktu uzgājāt mūsu balto smilšu pludmalēs?

– Domāju, ka visi pludmales uzņēmēji, kas ir Zilā karoga zonā, kopīgiem spēkiem mēģina panākt, lai Zilais karogs nebūtu vairs.

Trīs gadus pēc vienreizlietojamās plastmasas aizlieguma redzēt, ka tos izmanto visos pludmales objektos… Joprojām ir vienreizējie piederumi un salmiņi, kas tiek nopirkti ar maldinošu marķējumu, ka tie ir atkārtoti lietojami.

Mums faktiski ņirdz sejā.

Tas neatbilst ne Zilā karoga, ne mūsu organizācijas mērķiem un idejai, kāpēc strādājam.

Tieši Liepājā, kur tik daudz dara pludmales tīrības labā, nošokēja redzēt likuma apiešanu. Jūtam arī Liepājas iedzīvotāju satraukumu, ka, par spīti uzlabojumiem, pludmale nekļūst tīrāka.

– Vai interese par ekspedīciju saglabājas un cilvēki vēlas pievienoties?

– Pēc kovida gadiem varbūt šogad ekspedīcijai izdosies atgriezties pie plašuma un krāšņuma.

Mēģinām nodrošināt ne tikai iešanu, bet dziļāku ieskatu vides problēmās un risinājumos, ir tikšanās, lekcijas un kultūras programma.

Beidzamajos gados šādu iespēju nav bijis, esam kļuvuši par datu apkopošanas lietišķu iniciatīvu.

Par spīti tam, katru gadu jauni cilvēki pievienojas maršrutā. Paturam ideju, ka gribam maksimāli daudz cilvēkiem rosināt aizdomāties.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.