Iniciatīvas “Mana jūra” drosmīgais pulciņš ir mērojis pirmo atskaites nogriezni no Nidas līdz Liepājai. Ir gan veikti pirmie atkritumu situācijas monitoringi, gan arī pirmā aktivitāte sadarbībā ar Zilā karoga kampaņu – Latvijas labākās un apsaimniekotākās peldvietas noskaidrošanā veikta pirmā ranžējuma kontroles vizīte Liepājas pludmalē pie stadiona.

Secinājumiem vēl ir pāragri, bet pārdomas rosinošs šis posms bija noteikti. Tieši tāpēc pirmajam apkopojumam gan šāds nosaukums, gan foto.

Pirmkārt, guvām diezgan biedējošu apstiprinājumu tam faktam, ka jūras piesārņojošie atkritumi ir starptautiska, nevis lokāla problēma. Jo diemžēl robežai tuvais ceļa posms apmēram 25-35 kilometru garumā ir noklāts ar Polijas, Lietuvas, Dānijas, Kipras ražojumu iepakojumu paciņām, pudelēm u.tml. Ņemot vērā dramatisko ekoloģisko un vides aizsardzības situāciju Lietuvas pierobežā, mēs, protams, varam daļu vainas novelt tūrisma ietekmei, kuru rada tie paši cilvēki, kam nerūp ne kāpu izbraukāšana, ne nelegāla apbūve. Tomēr acīmredzams, ka daļa no plastmasas un stikla frakcijām bija mērojušas ceļu no citām valstīm.

Otrkārt, jocīga sajūta pārņēma, veicot monitoringus tieši netālu no labiekārtotajām atpūtas vietām pie jūras. Kāpēc? Lai arī daudzas pašvaldības ir centušās ieguldīt līdzekļus, izveidojot un uzturot vietas, kas nodrošina pieeju jūrai ar informāciju, atkritumu šķirošanas iespējām un labierīcībām, joprojām biežāk par īsto dzintaru, mēs piekrastē atrodam dzintariņu. Un pat vietās, kur putnu pēdas smiltīs ir vairāk kā cilvēku atstātās.

Tas pierāda, ka situācija un jūras piesārņojošo atkritumu problēmas risinājumu meklējumos mums ir jāskatās tālāk par infrastruktūras izveidi. Ir jāiemāca gan mums pašiem, gan viesiem kā šī infrastruktūras izmantošana ir pašsaprotama.

Pārdomas viesa arī tikko veiktā Zilā karoga kontroles un ranžējuma vizīte nenoliedzami brīnišķīgajā Liepājas pludmalē. Mēs to, protams, apbrīnojam, bet vai spējam to novērtēt? Vai mēs spējam par to pastāstīt citiem viņiem saprotamā veidā un valodā? Vai noteikumi un labas piekrastes pārvaldības kritēriji ir tikai tādēļ, lai viss būtu kārtībā uz papīra un būtu izpildīts zemākā kopsaucēja standarts? Mūsu piekraste ir pelnījusi labāku attieksmi.

Priecīgā ziņa – jo tuvāk tikām Liepājai, jo vairāk samazinājās acīmredzamās šausmas. Diemžēl veiktie monitoringi gan parāda, ka tas tikai tāds šķietamības efekts, tādēļ jums atliek vien ticēt mūsu vērīgajām acīm vai pievienoties turpmākajiem monitoringiem un kontroles vizītēm arī pašiem.

Nedaudz statistikas:
Pape: 168 atkritumu vienības 25 dažādās atkritumu tipu kategorijās
Jūrmalciems: 130 atkritumu vienības 24 dažādās atkritumu tipu kategorijās
Bernāti: 113 atkritumu vienības 20 dažādās atkritumu tipu kategorijās

Protams, šie mūsu izvērtējumi ir kā fotouzņēmums un nevajadzētu censties tos salīdzināt vai veikt pārsteidzīgus secinājumus. Bet, lai kā arī atšķirtos visi citi faktori to turpmākā analīzē, ir skaidrs, ka mēs slīcinām savu jūru. Galvenokārt plastmasā. Un šie trīsciparu skaitļiem rakstāmie rezultāti ir tas, kas atrasts tikai 100 metru garā pludmales nogrieznī, saskaņā ar ANO Vides programmas monitoringa metodoloģiju. Parēķināsim iesākumam, cik daudz mēs tādā gadījumā varētu atrast atkritumus visasLatvijas piekrastes garumā.

Savukārt kampaņas ietvaros, piesakot arī sakoptākās un labākās Latvijas peldvietas noskaidrošanu, mēs veicām pirmo ranžējumu – Liepājas peldvietā. Vadoties pēc mūsu stingrās metodoloģijas pludmale diemžēl neieguva ne tuvu ne maksimālo punktu skaitu. Lai vai kā, jāatceras – galvenie, kas lems par Latvijas labākās peldvietas statusu būsiet Jūs!

Jānis Ulme,
Vides izglītības fonda pārstāvis