Intervija ar zemnieku saimniecības “Galiņi” īpašnieku Kristapu Rukutu.

– Ko sakāt par dabas untumiem?

– Laikapstākļi mainās pa dienām – nedēļa iesākas ar plus 15 grādiem, beidzas ar mīnus diviem vai trijiem naktī.

Laika prognozēs arī tālāk sola mainīgu laiku, tāpēc sezonas darbus ir grūti plānot.

Nav saprotams – būs izdarīts labi, vai arī laikapstākļu ietekmē darbam būs negatīvas sekas?

Ir sākusies pavasara veģetācija, augi attīstās, un noteiktos periodos ir nepieciešami ieguldījumi, lai nodrošinātu lielāku ražu.

Šajā brīdī ziemāji būtu jābaro, bet grūti saprast – ir vērts jau braukt uz lauka vai nav?

Ja tiešām atnāks siltums un iestāsies pavasaris, veģetācija būs ļoti aktīva, bet visi līdzekļi maksā diezgan daudz; vai tiešām tie šajā brīdī nepieciešami?

Siltajās dienās pamodās gan lauki, gan kaitēkļi.

Vai nepieciešams lietot augu aizsardzības līdzekli, vai kaitēkļus ierobežos laikapstākļi?

Nākamajā nedēļā prognozē 15 grādu siltumu dienā, 6–7 grādus naktī, tā ka veģetācija atsāksies pilnā sparā. Sāksim augus aktīvi barot, tie pieņemsies spēkā, bet, ja tad būs salnas, tās var nokost daudz.

Es saimniekoju desmit gadus un salīdzinot varu teikt, ka jau iepriekšējos divus gadus pavasaris bija ar savām īpatnībām.

Pagājušogad bija slapjš, auksts un vispār nesapratu, kad varēs sākt kaut ko darīt. Sēja sākās vēlu. Bet pavasarī vēl gadu iepriekš uznāca liels sausums.

Vairs nav zelta vidusceļa, kad bija silts, saulīte spīdēja un vējš pūta. Tagad – vai nu ir silts un auksts, vai mēneša norma nolīst nedēļā.

Lauksaimnieki vienmēr bijuši atkarīgi no dabas. Tikai 50 procentu ir mūsu darbs, otrus 50 iedod no augšas.

– Kādi ir aktuālie darbi lauksaimniecībā?

– Gatavojamies sējai. Esmu jau arī izbraucis ar tehniku uz lauka – ziemāji un rapsis saņēma pirmo mēslojumu.

Vēl jāsakārto tehnika, lai varētu raiti strādāt un kādas ķibeles neatklājas, kad aizbrauc uz lauka. Kaut kas ir padilis, kaut kas – salūzis, jo ir arī tāda tehnika, kurai pašam roka jāpieliek, ne tikai jāpērk jaunas detaļas.

Runājot par zemi – manā saimniecībā viss kārtībā, tā nav ne pārāk mitra, ne izkaltusi.

Bet, protams, citos reģionos situācija var būt atšķirīga. Kaut kur upes ielejā, iespējams, ir pārāk mitrs.

– Vai jūsu tīrumos barojas putni, kas samazina ražu?

– Manos laukos gājputnu ir maz, bet es novēroju, ka gulbju populācija ir ļoti izpletusies. Kādreiz, ja uz lauka bija dīķītis, tur bija gulbji, bet tagad tie staigā pa lauku.

Es neesmu monitorējis, cik lielu postījumu tie man nodara, bet kādu daļu ražas jau zaudēju. Tādās vietās, kur sējumiem blakus ir ūdenstilpe, gulbji uztaisa pastaigu placi un nomīda kārtīgi.