Nedēļas nogalē Latvijas iedzīvotājus un arī mūs, ārpus valsts dzīvojošos latviešus, šokēja ziņa par slepkavību Rīgas kinoteātrī “Forum Cinemas”. Proti, sestdienas vakarā filmas “Melnais gulbis” seansa beigās muļķīga konflikta dēļ viens no skatītājiem izvilcis šaujamieroci un četras reizes izšāvis, nāvējoši ievainojot savu “oponentu”.

Lai arī masu medijos izskanējusī informācija ir pretrunīga: viens ziņu avots vēstī, ka aizturētais vīrietis pārējos skatītājus filmas laikā traucējis ar nepieklājīgu uzvedību un viņam vairākkārt ticis aizrādīts; savukārt cits – pilnīgi pretēji, ka tieši nošautais vīrietis bijis konflikta izraisītājs jeb trokšņotājs; tas liek aizdomāties par pāris lietām.

Vai patiešām Latvijā ir tik slikti apstākļi, tāda kriminogēnā situācija, ka itin visur būtu jāņem līdzi ierocis, pat nedēļas nogalē ejot uz kino vai teātri. Šo notikumu pārrunājām ar maniem katedras kolēģiem. Ungārijā arī neviens, protams, nepārbauda ne somu saturu, ne kabatas pirms ieiešanas kinoteātrī, cirkā, teātrī vai kur citur. Izņēmums ir lieli starptautiski pasākumi, koncerti, kuros uzstājas kāda slavenība, piemēram, pirms pāris gadiem Budapeštā bija Madonnas koncerts – tad cilvēku personīgās mantas tika uzmanīgi pārbaudītas. Savukārt kolēģe no Krievijas teica, ka viņas dzimtenē tā ir ikdiena, ka sabiedriskās vietās cilvēkam liek atvērt somu. Grūti pateikt, kā būtu pareizāk un labāk, lai gan pēc notikušā šāds jautājums ir aktuāls.

Lai arī mēs nekad nevaram justies 100% pasargāti un pret visiem iespējamajiem negadījumiem nodrošināti, mans viedoklis ir, ka nav nepieciešams un, pat vēl vairāk, nav pieļaujams, lai katram mājās būtu savs šaujamierocis. Lai gan Ieroču aprites likuma 6. pants nosaka pašaizsardzībai paredzēto ieroču, speciālo līdzekļu un to munīcijas glabāšanu, nēsāšanu un realizāciju, patiešām neuzskatu, ka ikvienam tie būtu vajadzīgi. Ierocis nav rotaļlieta un arī ne greznumlieta. Cilvēki ir tik dažādi – arī agresīvi, ļoti nesavaldīgi, un pietiek ar vienu mazu pilienu, lai tiktu izdarīts noziegums. Viena no problēmām ir tajā, ka neprot adekvāti risināt konfliktus. Par tādiem gadījumiem, kad stulbu, bezjēdzīgu sadzīves konfliktu laikā bez iepriekšēja nodoma kāds tiek nogalināts, vairākkārt esmu dzirdējusi arī no sava radinieka – sevišķi svarīgo lietu izmeklētāja ar lielu darba stāžu.

Atgriežoties pie konkrētā gadījuma – ja nebūtu bijis līdzi ieroča, loģiski, ka nebūtu arī šaušanas. Diemžēl kā slavenajam krievu klasiķim: “Ja pirmajā cēlienā pie sienas karājas bise, tad pēdējā tā noteikti izšaus.”

Lāsma Ģibiete,
Rietumungārijas Universitātes lektore,
Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre