Šai ziemai raksturīgi laikapstākļi, kurus var salīdzināt ar šūpolēm, jo tie tiešām ar regulāru intensitāti mainās uz pilnībā pretējiem.

Lai skaidrotu laikapstākļus, var atsaukties uz klimata pārmaiņu jautājumiem. Vēsturiski parasti lielāko un intensīvāko vētru sezona bija rudens, bet vairākas reizes jau šajā gadsimtā esam piedzīvojuši vētras arī ziemā.

Tas lielākoties saistīts ar to, ka mums nav nostabilizējušies ziemai raksturīgi laikapstākļi: vēsturiski, kad rudenī notika vētras, pēc tām parasti ieplūda aukstās gaisa masas, kļuva sausāks un uznāca sals, un iestājās ziemas gadalaikam raksturīgie apstākļi.

Pašlaik ir tā, ka kopš decembra, kad mums iestājās meteoroloģiskā ziema, periodiski kļuva sauss un iestājās sals, bet tad ienāca siltākas gaisa masas un, sevišķi Kurzemes pusē, pie jūras, atkal sākās intensīvs atkusnis, un viss sasnigušais un sasalušais izkusa.

Neraksturīgi ziemai ir jau vairākkārt šajā sezonā notikusī ledus iešana, ūdens līmeņa celšanās un sastrēgumu veidošanās. Bet pēc dažām dienām atkal ienāca auksta gaisa masas, un atkal klāt ir sals, sniegs, putenis. Mums jārēķinās, ka būs gadi, kad ziemas būs nepastāvīgas.

Šāda situācija par laikapstākļiem un jo īpaši vējiem skaidrojama, jo virs mūsu reģiona joprojām saglabājas robežjoslas starp siltajām un aukstajām gaisa masām.

Atšķirības starp gaisa masām ir gana lielas, un tā ir labvēlīga vieta, lai veidotos cikloni jeb, kā mēs sinoptiķi saucam, atmosfēras bāriski veidojumi. Gaisa masas mijas viena ar otru, un līdz ar to veidojas nepastāvīgi apstākļi. Šie cikloni ir gana intensīvi, mēdzam teikt – dzīvi, aktīvi, tie arī nes šo ļoti vērienīgo vēja pastiprināšanos.

Ja pagājušajā piektdienā jau bija pirmā vētra ar gana spēcīgām vēja brāzmām, kopumā ar ilgumu un spēku salīdzinot ar pēc tam sekojošām vētrām, tā nebija tik intensīva visā Latvijā. Taču ļoti spēcīga vētra pagājušo pirmdien skāra visu Latviju.

Pēc absolūtajiem skaitļiem, ceturtdien spēcīgākais vējš bija Ventspilī – 32,6 metri sekundē. Naktī uz piektdienu Kurzemē vēja ātrums bija 25–33 metri sekundē. Ceturtdienas vētra maz skāra valsts austrumu rajonus. Vidzemē vēja ātrums bija 15–16 metri sekundē. Vidzemes ziemeļaustrumos, Alūksnē – no 11 līdz 13 metriem sekundē. Ļoti kontrastaini! Šajā reģionā bija ciklona centrs, un tajā parasti vējš ir salīdzinoši lēns, lielās brāzmas ir tālāk no tā jeb tā izplatības perifērijā.

No 20. gadsimta vidus bija vērojams vēja ātruma samazinājums visā mūsu reģionā, bet jaunākajos pētījumos secināts, ka pēdējos gados tas atkal paātrinās un pieaug maksimālais vēja ātrums.

Šoziem pie mums gaisa masas ienāk no rietumiem un ziemeļrietumiem, ziemeļiem – nav tādu bloķējošu procesu, kas neļautu veidoties silto un auksto gaisa masu mijai, lai iestātos anticiklons un būtu stabila ziema.

Ja veidotos spēcīgāki anticikloni, piemēram, virs Krievijas rietumu rajoniem, skarot arī mūsu valsti, kad valdītu austrumu vēji, veidotos stabils sals, bet šajā ziemā tādi procesi nav veidojušies.

Šajā nedēļas izskaņā iespējamas stiprākas vēja brāzmas, prognozēti intensīvāki cikloni, līdz ar to varam atkal sagaidīt kādu vētru. 27. un 28. datumā intensīvāku pūsmu un pat vētru, bet tad atkal paliks aukstāks.

Laura Krūmiņa, sinoptiķe